Garastāvoklis:

confused

Pēc atpakaļ no Siguldas brauciena man joprojām trīc rokas. Biku trīcēja rokas arī pēc mūsu "rallijbrauciena" pa bezceļu uz 100-130 līdz Līgatnei, kad mašīnu nēsāja no viena sāna uz otru pa dubļiem. Taču atpakaļceļš lika man rokām trīcēt vēl vairāk. Vajadzēja kādas 20 minūtes, lai pēc tā notikuma kaut cik atgūtos un koncentrētos braukšanai.

Vienvārdsakot kaut kam uzbraucu uz Pleskavas šosejas. Nezinu, kas tas bija, jo braucu rindā aiz citām mašīnām ar ātrumu ~110 km/h. Paspēju tik pamanīt, ka tas bija kaut kas balts. Trieciens bija paliels. Ar labo priekšējo riteni uznesos tam virsū. Nezinu kāpēc, bet man ir vēlme šīs dienas sekot līdzi ziņām. Tāpat vien. Jo man gribas zināt, kas tur bija.

Apgriesties atpakaļ un apskatīties nebija iespējas, jo tas bija uz Pleskavas šosejas vienvirziena posma ~ 40 km pirms Rīgas. Jāatzīst, ka tās domas mani neliek mierā. A janu tomēr bija? Protams, ka es noteikti nebiju ne pirmais, nedz pēdējais, kas tam pārbrauca pāri.

Domas.. domas.. domas.. neliek mani mierā.

Citādi.. brauciens uz "Siguldu" bija feins. Logs ar Jurģi nogāja lejā &D