The Brothers Bloom (2008). Sirsnīga filma ar šmaukļiem impersonatoriem. Viņi šmaucas vienā laidā, un šai filmai ir gaumīgs humors, un, nujā, man patika.

Dot the I (2003). Te bija arī šmaukšanās, druscīt romantikas, pavairāk trillerēšanās, patīkami pavadīts laiks.

Idiocracy (2006). Viena no pedāļojot noskatītajām filmām. Stāsts druscīt kā WALL·E, bet noformējums pavisam citāds. Noformējums man šeit ar' vislabāk patika--vizuāli koši, pārspīlēti simboli, nu, viss tā ar varen izteiksmīgiem, trekniem triepieniem.

Pi (1998). Vai, atceros, kā es viņu pirms 6 gadiem pirmo reizi skatījos, un kā man viss nepatika. Tagad varētu rakstīt apcerējumu par, kā skatījos un ko meklēju filmās tad un tagad, un kāds patīkams piedzīvojums šī filma ir sajūtu kolekcionāram. Nujā, vārdu sakot, otrajā piegājienā piecas zvaigznītes, un kādreiz skatīšos vēlreiz.

Šajā raibā kompānijā vēl labi iederas La science des rêves (The Science of Sleep, 2006). Mīlīga kā Brohters Bloom, ar dažādiem jaukiem vizuāliem nieciņiem piebāzta kā Idiocracy, un sirreāli planējoša kā Pi.