Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums -

Tātad divas nedēļas pavadīju Cēsīs darbā, sūri grūtā :), - jauniešu (13-15 g.v.) nometnē, kur viņi divas nedēļas apguva matemātiku, angļu valodu, lasīšanas prasmes, bioloģiju, fiziku un ķīmiju. Dienā 4 stundas pa 60 min + interešu izglītības nodarbības, kuras vadīju arī es. Plus tam visam pa vidu, protams, visādi pigori, lai viņiem jautrāk.
Darba nudien tur bija daudz, bet, ak, tajā pašā laikā kas par kaifu un gandarījumu! Es biju komandā, kas "do all the fun stuff :) ". Proti, nemācīju mācību priekšmetus (bet tam arī savulaik ir iziets cauri), bet gan biju viens no tiem, kas veido pigoru sadaļu un vada interešu izglītības nodarbības. Es konkrēti eksperimentēju ar jaunatni, pirmo reizi veidojot antropoloģijas nodarbības, tās pielāgojot konkrētam vecumposmam. Liela daļa no globālās izglītības. Esmu necerēti apmierināta ar rezultātu.
Kā jau ierasts un pieredzēts, pirmās trīs dienas jaunatne visādi protestē pret atrašanos vasarā skolā un pret mācīšanos, un pat pret pigoriem. Jāņem vērā, ka šos jauniešus tur piesaka audzinātāji, izvērtējot, kuriem derētu iepriekšējā gadā apgūtās zināšanas uzlabot vai nostiprināt. Un, kā jau ierasts, otrās nedēļas beigās viņi ķeras apkārt un negrib šķirties :), jo "šī ir visforšākā nometne, uz kādu esmu bijis". Un tas viss nozīmē, lūk, ko - cilvēkbērniem patīk mācīties (arī vasarā), ja vien tas ir aizraujoši :)

Un tā izskatījāmies mēs,