 Ars | 10. Feb 2006 @ 14:18  |
|---|
Atveras pagraba lūka un uznāk mitras vēsas zemes dvaka. Šoreiz ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) markizs atgādināja par. Es ne vien viņam piekristu, bet pat teiktu, ka ir izveidojies kaut kāds pusmistisks kultūrkults, kurā tiek glorificēti mākslu pārstāvji neatkarīgi no tā, vai viņi kaut ko ir izdarījuši, vai tikai sevi pieskaita. Citiem vārdiem, paradoksāli sanāk, ka deklarējoties par mūziķi/aktieri/rakstnieku, būs gana daudz cilvēku, kuriem, uzzinot šo, hem, profesiju, acis iespīdēsies, pat nezinot neko no tā, kas ir padarīts, ja vispār ir. Sociālais statuss/loma, dzīvesveida vietā.
Es vainoju vācu romanticismu vispār. Līdz kaut kādam gadsimtam Eiropā vairāk vai mazāk mākslinieki tika uzskatīti par amatniekiem(craftsmen). Mākslinieks tika vērtēts caur savu produktu. Antīkajā pasaulē vispār par, piemēram, tēlniekiem rauca degunu kā (jau) par fiziska darba darītājiem. Viduslaiki, Renesanse, un tad panesās Šellings un visa viņa varza, Gēte (nu labi, arī pirms viņiem). Kreatīvais ģēnijs, blablabla. Nē, man nav iebildumu. Es varu arī saprast, ka teiksim, mākslas izjūta ir jātrnē, lai varētu uztvert nianses un kaut kādi teksti par "augsto" kultūru un "zemo" arī var būt zināmā mērā pamatoti (tiesa gan Vilciņš /lai viņam vieglas smiltis/ savās KT lekcijās gan arī cītīgi norādīja, ka "augstā" kultūra bez "zemās" nevarētu pastāvēt un ka tas viss ir savstarpēji nepieciešams).
Bet sociālās lomas piepacelšana un padarīšana par nedaudz pārpasaulīgu (un te mēs paradoksālā kārtā varam vainot īpaši kino, es teiktu), rada gluži vienkārši neveselīgu konkurenci, kurā no vienas puses ir cilvēki, kam varbūt ir grūtāk panākt sava darba kā profesionāla darba atzīšanu, jo viņi nav tik apsviedīgi, cik talantīgi, un no otras puses ir tādi, kuriem vairāk rūp statuss nekā tas, ka viņiem NAV KO TEIKT.
*waving a hand*: Bah. |
| From: | buks |
|---|
| Date: |
10. Februāris 2006 - 15:26 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Kurš mūdzis pirmais parakstīja savu darbu? Ar to jau arī sākās.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/171406/9666) |
| From: | romija |
|---|
| Date: |
10. Februāris 2006 - 15:31 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Nu, kurš mākslinieks Tev sariebis?:) Un ja vēl Tu zinātu kādas nesaskaņas ir pašu mākslinieku starpā... Gleznotāji skatās uz tēlniekiem no augšas, jo dara tīrāku darbu, savukārt tēlnieki lepojas ar to, ka lēnāk nojūgsies, jo ir iespēja fiziski izlādēties, kad viss ir uzveidots un atliets. Bet vispār Tu pat iedomāties nevari kāds bekgrauds:) valda šajā sfērā. No malas viss izskatās savādāk. Diemžēl tie , kuriem nav ko teikt, bieži vien izrādās labi caursitēji, un tas neattiecas tikai uz kino. Ah, šitā vispar ir barga tēma.
O, man nav absolūti nekādu iebildumu pret māksliniekiem. Man pret šo prefesiju ir aptuveni tāda pati cieņa kā pret jebkuras citas profesijas pārstāvjiem - nu, ārsti, inženieri, datoriķi, juristi, policisti, name it.
Protams, man kā šajā jomā nespecializējušamies ir grūti savukārt novērtēt - galu galā, who am I to. Taču es tomēr savu iespēju robežās sagaidītu, ka, ja cilvēks ar labpatiu ļauj sevi saukt par mākslinieku, tad viņš kaut ko ir paveicis šai jomā. Un te nu atgriežamies pie marķīza posta un secinām, ka ir nedaudz dīvaini, ka tā sevi mēdz saukt pat (labākajā gadījumā) students, kura esošais pienesums šai profesijā ir vēl pilnīgi nekāds.
|
| From: | romija |
|---|
| Date: |
10. Februāris 2006 - 16:20 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Zinu daudzus, kuri kautrejas saukt sevi par māksliniekiem neskatoties uz savu pienesumu, viss atkarīgs no konkrētā cilvēka ambīcijām. Un doma par to, ka visi mākslinieki ir plenči, izlaidīgi bohēmisti un vispār pa pusei plānprātīga tauta , vai tas nav tikpat bieži dzirdēts kā nepamatota glorifikācija?
Jā, protams. Un dīvainākais, ka šad tad arī dzirdēt kopā: õ, māxlinieks, bohēma, nu tā jau ir jā, tāda tā profesija.
|
|