Среди нас ветераны! | 2. Mar 2006 @ 17:25 |
---|
Šodien otrreiz ne pārāk senā laikā pie u/v Centrs naudu centās izdiedelēt meitenīšu grupas. Iepriekšējo reizi bija kkādas 2 ap 15-16 ar nosacīti bēdu stāstu. Šīs bija jau 3-4 ap 13-14 un pašas zirgojās. Kas amizanti, šeit runa nav par kādu pretenziju uz sociālo ubagošanu -- abās reizes tās bija visai OK ģērbtas būtnes, kas īpaši necentās izlikties par.
Naudu es neiedevu (vienīgais cilvēks uz ielas, kam es šad tad (un ar patiku) iedodu ir Vecrīgas saksofonists - nu, jūs zināt). Bet zināma neizpratne manī palika, ko pašam grūti noformulēt. Nav tā, ka man būtu tādi dikti morāli aizspriedumi (es principā varu iedomāties arī savas karjeras (beigu?)punktu kā ubags vai vismaz bomzis), bet ir tāda nedaudz jocīga sajūta - tā ir norma tipa, dzīvot ne tikai uz savu vecāku rēķina, bet arī uz visu garāmgājēju? Nē, neviens mani protams nespiež dot, un es arī nedodu, bet tomēr nedaudz neomulīgi palika, ka tusiņu naudu savāc sev nu tā... manna ņebesnaja.
|
Will work for food (uzraksts ar melnu flomasteru uz kartona loksnes, kas piekārta kaklā austrumeiropietim)
Money for hostel, please! (teksts, ar kuru īru raspizģajs, kas visu nedēļas bezdarbnieku pabalstu jau nodzēris, paģirains uzmācas visiem pabā sēdošajiem)
From: | (Anonymous) |
Date: |
2. Marts 2006 - 20:36 |
|
|
|
(Link) |
|
Eu, šis mani jau sen mulsina- kāda ir vārda "raspizģajs" nozīme? Kaut aptuveni ?
Jāatzīst, šitā ubagošanas kultūra, kas plašā slānī zeļ Rīgā, mani tiešām biedē. Ubagošana nevis kā kauns, bet kā norma, un pat kā lepnums.
Hmm, karjera tev gan tāda...savāda! :)))
Nu ko, sitiet mani krustā! Es gandrīz vienmēr tiem diedelētājiem kadu santīmu iedodu... par drosmi būt nekaunīgiem, bet varbūt citu neizskaidrojamu iemeslu dēļ.
Kam gan te krusts? Dari taču kā tu uzskati pati par labāku. Es arī kādreiz devu. Un ne tikai viņiem, bet arī citiem - kas prasīja. Tagad vairs vienkārši nē - teiksim par tām meitenēm es pairgojos (tā praktiski ar viņām pašām kopā).
Divām narkomānēm,(dievs vien zin, ko viņas lieto, ja acu baltumi ir pilnīgi sarkani)kuras uz savu roku ņēmās pieskatīt mašīnu stāvvietu, iedevu pāris latus lai liekas mierā. Nevaru izskaidrot kāpēc tā rīkojos, vienkarši sataustu naudu un iedodu, nedomajot, neanalizējot, tas ir pareizi vai ne.
Es ar iedotu. Aiz piesardzības iedotu. Pāris lati tomēr mazāk kā par mašīnas pārkrāsošanu maksāt, kad pa visu sānu ar naglu smuki nobraukts. :(
Nu, mašīnu tur bija daudz, nez vai nu tieši manai būtu trāpījušas, bet ir kkāda dīvaina sajūta uz viņām, viņiem skatoties. Vīriešus gan īpasi nežēloju, jo vīrietim tomēr jāatrod spēkus izdzīvot, it īpaši, ja viņš vēl nav vec.
Citiem vārdiem, ja vīrietim nav spēka izdzīvot, tad viņš ir pelnījis mirt. Ja sievietei nav spēka izdzīvot, viņai ir jāpalīdz. Tā?
Ne gluži, neviens jau nav pelnījis mirt, bet sievietes tomēr žēloju vairāk.
Interesanti. Tad vai tu lūdzu pie reizes nepateiktu, ar ko -tev- asociējās tādi termini kā, teiksim, "īsts vīrietis" un pat, teiksim, arī: "īsts vecis".
Īstam vecim ir prāts un ambīcijas.
Ahha. Un "īstam vīrietim"? Jeb atšķirības nav?
Tas ir viens un tas pats :), bet visam jābūt normas robežās, bez pārspīlējumiem.
Nu labi, šis protams ir jau stipri ārpus sākotnējās tēmas, bet tas protams izvelk saulē veselu gūzmu citu interesantu jautājumu, nu, piemēram, kas ir "īsta sieviete" un tā tālāk.
Par tiem vīriešiem runājot jāsaka, ka tas vis nav tik vienkārši. Labprātāk sarunājos ar bomzi kuram ir humora sajūta, nekā ar "īstu veci" kuram tās nav. Par sievietēm spriest neņemos, bet ir skaidrs, ka sievietei jāceļ vīrieti nevis jāgremdē. Un maigums- tas pāri visam :) Kadai tad jābūt "īstai sievietei?:)
Uff. A to es jau nedaudz nobijos.
O, īstai sievietei? Pirmkārt, tāpat kā vīrietim - cilvēkam.
Nē. Proti, gan vīrietis gan sieviete manuprāt "īsti" ir tad, kad spēj izdzīvot ne tikai savu sociālo/fizioloģisko lomu (ok, "loma" uzreiz atsauc atmiņā falšumu, labāk teiksim - "būtību"), bet raudzīties uz citiem arī kā uz cilvēkiem, nevis tikai (pretējās) lomas izpildītājiem savā dzīvē.
Nu jā, te man Tev būtu ko pastāstīt.
aha, gribi lai kļūstu smieklīga? ;) Varu tikai teikt, ka visas ķibeles man sākušās ar to, ka sarunājoties nešķiroju dzimuma, vecuma un cita veida piederības.
Ar ko ķibeles, un ar ko arī kāreiz otrādi taču?
Gribēji arī - gan gudra būt, gan skaista, gan patstāvīga, gan tā, lai visiem patīc? Ņehilo! Ko tad vēl - atslēgas uz šķīvīša ar zilu maliņu?
Gudra neesmu, neko nesaprotu no tevis teiktā.
man liekas, ka mēs runājam katrs par kaut ko citu. Kāds šeit visam sakars ar izskatu, gudrību utt., man kkā sakarība pazuda...
Ilustrācija. Sakarība sekojoša - nav a bez kaut kāda da nebūt b.
Tu teici, ka nav ko šķirot sievietēs un vīriešos. Ja izturās pret visiem vienādi rodas pārpratumi, jo lielāka sabiedrības daļa tomēr šķiro.Tikai to vien gribēju pateikt.
Un tas, ko es gribēju pateikt, ir tas, ka šāda nešķirošana dod arī savas priekšrocības savstarpējā saziņā (varbūt ar noteiktu cilvēku daļu). Kas manuprāt krietni atsver pārpratumus.
"varbūt ar noteiktu cilvēku daļu" - būtiska piebilde.
Vai nu es varu visiem stāstīt, ka esmu īsts vīrietis? :)
mierīgi! es jau sen to visiem par sevi stāstu :)
|
|