Acīmredzot, kā nenovēršams fakts ir jāuztver apstāklis, ka negaidīta slava, kas sasaucās ar izglītības trūkumu, vēlmi melot, interesi par narkotikām un gadījuma rakstura (tostarp – arī homoseksuālām) attiecībām, spēj apreibināt ne vienu vien jaunieti. Tā tas bija arī šajā gadījumā. Atšķirībā no iepriekšējiem projektiem, ar kuriem varu lepoties – grupām «Caffe» un «Prego», grupas «Latte» gadījumā vienīgais, ar ko varēšu lepoties [Juris Millers tobiš], ir tās ieskaņotās dziesmas, bet ne tās dalībnieku cilvēciskās kvalitātes, kas turpmāk man un daudziem citiem Latvijas iedzīvotājiem asociēsies tikai ar viņu pašu izdomāto un pašpasludināto «gay band».