Acīmredzot, kā nenovēršams fakts ir jāuztver apstāklis, ka negaidīta
slava, kas sasaucās ar izglītības trūkumu, vēlmi melot, interesi par
narkotikām un gadījuma rakstura (tostarp – arī homoseksuālām)
attiecībām, spēj apreibināt ne vienu vien jaunieti. Tā tas bija arī
šajā gadījumā. Atšķirībā no iepriekšējiem projektiem, ar kuriem varu
lepoties – grupām «Caffe» un «Prego», grupas «Latte» gadījumā
vienīgais, ar ko varēšu lepoties [Juris Millers tobiš], ir tās ieskaņotās dziesmas, bet ne
tās dalībnieku cilvēciskās kvalitātes, kas turpmāk man un daudziem
citiem Latvijas iedzīvotājiem asociēsies tikai ar viņu pašu izdomāto un
pašpasludināto «gay band».