| Highly Suspect - Summertime Voodoo |
[17 May 2024|10:36am] |
Oh, Johnny, are you still running?
Jaunais albums solās būt labs, lai gan šis varētu būt gadījumus, kad es priecātos, ka šim māksliniekam ir apsīcis radošums, jo viņam viss dzīvē ir sakārtojies. But for now...
https://www.youtube.com/watch?v=UP8irm3M9Xc
|
|
| Childish Gambino - Atavista |
[16 May 2024|05:45pm] |
Strīmā ir parādījusies Childish Gambino jaunākā albuma jaunā versija, attiecīgi iepriekšējā versija ir pazudusi. Divdesmitajā gadā viņam ir bijušas interesantas radošas izvēles. Es līdz galam nesekoju saistībai, bet vēl pirms tam bija viss tas haips ap "This is America". Kas esot pat bijusi domāta kā dis atbilde Dreikam. Those guys are weird. Bet drošvien jāpameklē internetos tas SNL, kurā šī dziesma tika izpildīta.
Caurmērā šis viss laikam nav my cup of tea, bet tā viena dziesma, tā būs iededzināta manās smadzenēs, un viņa skanēs man galvā arī tad, kad man būs demence.
|
|
|
[16 May 2024|01:29pm] |
iemācies skatīties cita cilvēka acīm
skaties uz kokiem, precīzu debesu toni
apmetuma atsegtu mūri
tieši to veidu, kā saule atspīd pret daudzstāvu māju vienā konkrētā leņķī un mirklī
uz sevi, daļēju, fragmentāru
slēptu aiz iekāres plēves
aizmigušu
nesaprotamu
un tad novērsies no sevis
lūk
tagad tu eksistē
mēness otrā pusē
pat ne tumšā vienkārši neredzamā
turpini eksistēt tā kā eksistē viss kas nav redzams un ieraudzīts
turpini eksistēt tā kā eksistē viss par kā eksistenci neviens neko nezina
neviens neko nevar un nevēlas pateikt
nav iespējams pateikt
iemācies runāt ar cita cilvēka muti
cieši aizvērtām lūpām
|
|
|
[16 May 2024|10:08am] |
Rīt būs piektdiena, un rītu es sākšu ar IR kultūras sadaļu. Es neesmu cilvēks, kas pirms kafijas ir gatavs kāpt lejā līdz pastkastei. Bet vairākas reizes ir bijs tā, ka es izlasu par nedēļas pasākumiem nedēļu par vēlu. Jo, goddammit, kurš laika sensitīvās lietas paslēpj žurnāla beigās? Es rakstu par korupcijas gadījumu pirms pieciem gadiem varu izlasīt arī trīs dienas vēlāk, un neviens no tā necietīs.
Bet žurnāls IR ir tāds blast from the past, un visspilgtāk to ilustrē tā pēdējās lapas. Tajā žurnālā ir fakinā krustvārdu mīkla! Ja tas būtu kāds konceptuāls žurnāls Zūmeriem ar Gunāra Bērziņa karikatūrām, es vēl saprastu krustvārdu mīklu un jaunāko kasešu recenzijas. Savukārt par IR man ir sajūta, ka viņi nav tikši pāri Dienas pārdošanas traumai. Es gan sen neesmu rokās turējis kādu Newsweek, un varbūt tas ir visaptverošs drukātās preses konservatīvisms. Savukārt kultūras notikumu sadaļa man liek domāt par cilvēkiem, kas ar auduma maisiņiem iet uz Matīsa tirgu. Es to saku ne bez pašironijas, jo kas var būt vēl stereotipiskāk kā ar suni un auduma maisiņu iet uz Matīsa tirgu? Varbūt vienīgi dzīvošana teju blakus tai pašai IR redakcijai. Un tomēr, un tomēr. Es neņemos spriest par teātra recenzijām, šinī žanrā mani varētu viegli apmuļķot. Bet, piemēram, koncertu programma tur ir kā LNT vidējam skatītājam, ja LNT vispār vēl eksistē. Varbūt šīs papīra lapas var atvēlēt vēl kādai intervijai ar kādu izstādes kuratoru, vai jebko citu, ko nevarētu atrast internetā. Ja es, piemēram, jūtos galīgi slinks, un neesmu neko lasījis par kino, es aizeju un atveru Kino Bizes repertuāru, un jau jūtos zinošāks kā pirms brīža.
Bet visādi citādi, man tomēr patīk paņemt rokās kādu nebūt Rīgas Laiku. Es telefonā mēdzu atvērt, piemēram, tviteri, bet tas parasti nozīmē, ka šis man ir ļoti nevērtīgs laika brīdis, kuru es mēģinu aizpildīt. Varbūt ir kaut kas, ko ir ērti lasīt planšetē, bet planšete (-s) man vairāk liek domāt par aplikācijām, ko es varētu uztaisīt, vai kādiem nebūt mākslas projektiem, ne tik daudz kā par rīku, ko varētu lietot lasīšanai. Jā, un korī es arī nedziedu, un notis es planšetē arī neglabāju.
|
|
|
[16 May 2024|09:22am] |
pirmdien naktī sāka vemt lielie cilvēki, otrdien nespēks tāds, ka nevar izkāpt no gultas, bet pievakarē no bērnu dārza atnāca vemjošs vidējais, vakar pa dienu atvilkās karsts karsts jaunākais, šorīt izgāju izskriet piecus kilometrus, galva nereibst, slikti nepalika, fuf,
tagad tikai - fingers crossed - ka vecākais nevems un varēs startēt olimpiskajā bērnu dienā, un lai es spētu noskriet svētdienas pusmaratonu.
es tomēr dažkārt nesaprotu dzīves jokus - pusi aprīļa puņķojos, netrenējos, tad ceļoju ļoti daudz, netrenējos, domāju, labi, noskriešu uz "svaigumiņu",
tagad ceru, ka vispār noskriešu.
|
|
|
[15 May 2024|10:00pm] |
|
Cik tad ilgi varot gaidīt, kad tas striķis trūks…. Esot jāiet pie psihiatra, jo viss liecinot par medikamentozas terapijas nepieciešamību…
|
|
|
[15 May 2024|03:00pm] |
|
Taa kaa beerni kopee pieaugusho visu, tad peedeejaa laikaa, ja es izdaru kaut ko kas S neshkjiet pienjemams, vinjsh saka "mamma, naughty boy!"
|
|
|
[15 May 2024|10:36am] |
|
Manu bioloģisko radinieku neesamība manā dzīvē sen vairs nav nekāds pārsteigums, bet ar visu to Agapei izdevās ienest jaunus triepienus šajā bildē. Šodien bija jāatbild, kādas iemaņas es esmu ieguvis no saviem vecākiem. Es, protams, neesmu bārenis, un nav tā, ka man vispār nebija ko atbildēt, bet saraksts nebija garš, un lietas tajā bija visai primitīvas. Es varētu, protams, nostāties aizvainota pusaudža pozā, un uzskaitīt lietas, ko es esmu iemācījies nedarīt, vai kas ir lietas, kar ir traucējušas manā dzīvē, bet šo vingrinājumu es atstāšu nefunkcionālu ģimeņu Ziemassvētku ballēm. Es, protams, arī nemēģinu nostāties citās pozās, kur man kaut kā īpaši nav paveicies ar vecākiem, bet arī starp ģimeņu šausmu stāstiem ir dzirdēti gadījumi, kad visādi citādi nefunkcionāls vecāks ir spējis dot bērnam kaut ko emocionāli. Vēl bez traumām. Tieši šis vakuums manā daudz maz normālajā ģimenē kāreiz pārsteidz visvairāk. Varu derēt, ka atbilde uz šodienas jautājumu no otra cilvēka, kuram ir visi priekšnosacījumi nefukcionālai ģimenei, nebūs tik ļoti cold blooded.
|
|
| maijs |
[14 May 2024|09:55pm] |
|
Otrā dienā izplatījās baumas, ka Daugavmalā esot nošauts rakstnieks Andrejs Upītis. Kopā ar kādu meiteni aizgājām pārliecināties, vai tas atbilst patiesībai. Patiešām, Andrejam Upītim ļoti līdzīgs cilvēks gulēja asiņu peļķē, lode bija iešauta tieši pierē. Tomēr, spriežot pēc apģērba, nolēmām, ka tas nav rakstnieks Andrejs Upītis*
/Alīna Vilde Grīnberga "Darba pirmajos gados" mašīnraksts. Alīnas Grīnbergas arhīvs/
Es atceros gadījumu, kad nācu pa Tērbatas ielu pilsētas centra virzienā kopā ar Linardu Laicenu: pretim nāca Andrejs Upīts. Man bija draudzīgas attiecības ar Linardu Laicenu un ar Andreju Upīti: bet tajā brīdī, kad mēs uz ielas pārmainījāmies, Linards Laicens un Andrejs Upīts nogāja viens otram garām kā pilnīgi sveši, kā ļoti dusmīgi cilvēki. Es ar Linardu Laicenu aizgājām vienā virzienā: mana situācija tajā brīdī bija ļoti neērta, un tas man vēl tagad acu priekšā, kas bija viņu vārdos, viņu sejas vaibstos vai soļos.
/b. Līdaces* un b. Ziemeļa intervija ar Otto Grīnbergu. Mašīnraksts. 36. lappuse. Otto Grīnberga arhīvs. 18.02.1961./
*atainotais notikums noticis 1919. gada maijā. tās baumas bijušas visai plašas, jo presē paspēts publicēt pat nekrologs Upītim.
*visdrīzāk Emma Līdace
|
|
| Worrying is a sin. |
[14 May 2024|12:36pm] |
Par trigger warnings teaatros..bet arii par eksistenci innit:
"'Don’t come if you are worried’
He told an audience at London South Bank University: “How do you do [content warnings] for Titus Andronicus? You just don’t come. Don’t come if you are worried, if you are anxious – stay away.”"
|
|
|
[14 May 2024|05:36am] |
|
Upmalas rezidencē nav vajadzīgs modinātājs… pavasaros un vasarās ne… šeit visu nakti stāv vaļā logs un modinātāja funkciju veic putnu treļļi… brīvdienu rītos tās ir skaistākās skaņas pasaulē…
|
|
|
[14 May 2024|12:11am] |
Xanax un rums laikam nav labākā pirms miega kombinācija, bet ļoti forši nokancelē anxiety, tas nekas, ka tas nav pa īstam.
Parīt iešu uz pirmo konsultāciju pie siho… man ir mazliet bail, bail par to kur Viņa urķēs…
72kg
|
|
| maijs |
[13 May 2024|11:23pm] |
| [ |
mood |
| |
piekusu |
] |
| [ |
music |
| |
Igors Rajevs |
] |
piektdien
bija zirgiem vīlēt zobus. bija ļoti gara darbdiena. bija episkākā ziemeļblāzma ever
sestdien
bijām ar Līgām tehniskajā vizītē uz Savvaļu. ārprātīgā ziemeļu vējā uz bāzes jumta dziedājām rotāšanas dziesmas
svētdien
izstādīju siltumnīcā lielāko daļu tomātu un paprikas. un izkāru ārā podu puķes - ģerānijas, fuksiju, u.c. trakas salnas vairs nedrīkst būt
pirmdien
atkal pļāpāju ar Briedi par Grīnbergiem un revolucionāriem, pārmaiņas pēc dzīvajā nevis mesendžerī. iestājos Latvijas Kultūras akadēmijas absolventu asociācijā.
|
|
|
[13 May 2024|07:55pm] |
Mana dzīve ir ievirzījusies tādā pasaules vērošanas fāzē, bez lielas vēlēšanās kaut kur iesaistīties. Es visu laiku redzu, kā cilvēki sarežģī paši savas dzīves, un daudzas lietas varētu notikt ja ne ātrāk, tad vismaz vieglāk, ja cilvēki atbrīvotos no...
Un šim es neatrodu vārdu. Mans pēdējais sapnis bija par šo tēmu. Tas ir kaut kāds evolūcijas blakus produkts, kas radies cilvēka dzīvnieku socializējot, un ko sešdesmitajos gados savos eksperimentos pētījas Solomon Asch. Un kā jau vienmēr, "zināt" un "zināt" nav viens un tas pats, un tikai salūztot kaut kādiem priekšstatiem, tu ieraugi notiekošā absurdumu. Tas ir kā lasīt horoskopus, un zināt, ka tā ir tāda muļķīga, bet reizēm izklaidējoša lieta.
Tā nu es ik pa laikam ierakstu kaut ko cibā, un tā arī nepublicēju. Es ik pa laikam kaut ko pašsaprotamu ierakstu tviterī, kas paredzami izraisa vienu retvītus, un citu naidu, bet es jau sen nelasu atbildes, un tādējādi netērēju tam laiku. Arī darbs nav manas dzīves centrā, lai gan aizņem ievērojamu tās daļu. Es kaut ko palasu, es kaut ko paskatos, es par kaut ko padomāju, reizēm kaut kas nonāk arī līdz cibai. Lai gan pārsvarā līdz cibai nonāk mūzika, jo tā neprasa daudz paskaidrojumu, lai gan arī tur apakšā gandrīz vienmēr ir kāds stāsts.
Imagine Sisyphus happy. And he is kinda happy. Protams, teorētiski gribētos mazliet vairāk filmu, mazliet vairāk ceļojumu, mazliet vairāk deju un sarunu, bet dzīve nešķiet tukša arī tajās dienās, kad jāiet kaut kur ārā ar suni, jāpārstāda kārtējais augs, jāpieskrūvē kāds plaukts, jāparūpējas par kombuču vai maizes ieraugu, vai jādodas uz kārtējo treniņu. Dzīve nešķiet pat tik tukša, lai atrastu laiku, lai izietu tehnisko apskati motociklam, kas ziemai beidzoties noteikti ietaupa daudz laika. Bet toties viegli atrodas laiks, lai nakti no piektienas uz sestdienu pavadītu ceļā uz Valmieru. Jo visu var izdarīt, ja pareizi sakārto prioritātes, un motocikla tehniskā apskate nekādi nav dzīves prioritāšu augšgalā. Gan metaforiski, gan burtiski.
|
|
|
[13 May 2024|03:05pm] |
Es nogalee pirmo reizi pa daudziem gadiem aizgaaju uz karsto jogu, jo R mani piespieda (laikam domaa ka es esmu resna taatad, kas es dabiski esmu, nodziivojusies liidz ekstra 8kg peec K piedzimshanas).
Un man palika jautri, jo es atceros kaa pirmo reizi uzsaaku karsto jogu Birmingham pirms kaadiem 14 gadiem I think!? Kad biju piipeejosha, dzerstosha, staigaajosha depresiiva boheema. Parstaa rutiina bija pagjiraina punishment joga pecpusdienaa, un tad uzreiz uz baaru dzert liidz oblivion.
Tagad esmu slobby, fluffy divu beernu mamma, kur mana vieniigaa doma uzreiz peec jogas ir paspeet maajaas, lai nenokaveetu K ik 3 stundu breastfeeding window.
|
|