Paardomas
Njaa... Laiks skrien, bet tai pat briidii tas kljuust piesaatinaats. Konstateeju, ka jau iisaa laikaa slaapeejot emocijas pazuud ne tikai saapes, bet arii naids un prieks. Lai notiek taa, esmu jau pietiekami no mirstiigo dziiveem maaciijies, jaadodas taalaak. Bet kas paliek, paarsaatinaajums vai tukshums? Eksistence ir kljuvusi stipri kraashnjaaka kaa jebkad, bet tai pat laikaa ar jaunu skatu veeroju bezjeedziibu, nenoziimiigumu, kaadreiz viss beigsies, visi tie briizhi kas paliek atminjaa arii kaadreiz beigsies un kas paliks tad. Ja nu nav nekaada augstaaka speeka, ne gaishaa ne tumshaa? Tas skan nedaudz biedeejoshi, engelji un demoni savaa zinjaa ir atkariigi no cilveekiem un varbuut taapeec iedvesh, ka vinjiem ir kaads augstaaks, kas tos vada, lai mees arii pakljautos? Ja nu vinji ir parasti astraali radiijumi, kas arii bezjeegaa marineejas un visa beigaas nebuus nekaa, un peecnaaves dziives ir iedvestas ar maaksliigi veidotaam viizijaam, taapat kaa mirusho gari, taapeec lai cilveeki neredzeetu bezjeedziigo realitaati, lai tiektos un censtos kko sasniegt un citaam buutneem buutu interesantaak ar mums, nekaa mums ar dziivniekiem, kas barojas uzaug un nosmirst bezjeegaa, atstaajot kaadu peecnaaceeju, tikai taapeec lai eksisteetu? Citi saka- "izbaudi dziivi", bet kur tad ir taa bauda, ja visam sisteema spiezh buut liidzsvaraa, tad secinaajums- jo vairaak sanjemsi baudu, jo vairaak saapju. Nee, es neesmu mazohists! Veerojot sevi no malas, es tagad tieshaam saaku piepildiit dziivi, darot to un taa, kaa agraak nebiju uzdroshinaajies. Robezhas un sienas manaa priekshaa bruuk ik dienu un tagad pilntiesiigi varu apgalvot, ka dziivoju dubultu dziivi. Pirmaa ir gariigaa, kur tagad strauji celjos spaarnos, taa nepaziist mirstiigo emocijas, taa veero un kaapj, reizeem izmetot kaadu smiinu par sho bezjeedziibu fiziskajaa. Un tajaa smiinaa es atrodos gan vienatnee- neskaitaamas nodarbes, aktivitaates un veelme visu iemaaciities un izzinaat, gan arii sabiedriibaa- dazhaadu cilveeku loki, pilaagojos vieniem, otriem, treshiem, tik skaade tad, kad paariet smiins un atjeedzos un saprotu, ka atrodos starp cilveekiem, kuriem dziives uztvere ir aprobezhota, kuru dabisko buutiibu es ieniistu un pats arii tai briidii esmu taads. Uznaak veelme vemt, izvemt visu aaraa, visu cilveecicko, kauns, kauns par to ka dalja manis arii ir taada kaa vinji, taa nav no labaakajaam sajuutaam...
Un atkal mekleeju noziimi kaut kur, deelj kaa, prieksh kam, kur vispaar ir jeega un ja taadu atrod, vai arii tam ir jeega?...