Atradu nepabeigtu gabalinju...
Ar sudrabotiem krustiem duriet manu miesu!
Pirms saartaa dedziniet, Vel saplosiet!
Un zobenu ar kuru cirtu gaismu,
Caur manai sirdij iduriet!
Es aizieshu, bet tad naaks cits,
Peec vinja veel viens un tad veel viens taads,
Kaa dveesele shai gaismaa tika dedzinaata,
Ieksh melnaam draanaam teerpies tumsas radiijums,
Juus prasaat- kaapeec mums taads naids pret visu?
Kur miilestiiba, laime, prieks?
Un atskan cuksts- tas viss sen tika noindeets!
Nau ceriibas nau zeelastiibas juusos,
Taa arii es no jums sheit maacos-
Un taapeec savaas saapees dalos!

Neatceros kad tas rakstiits, mosh pirms meenesha vai diviem...