Katru dienu uzņemu pases selfiju, lai mūža beigās varu atskatīties uz sevi novecojam. Dien dienā nav manāmas izmaiņas manā izskatā, tāpēc bija radusies apstājušās laika ilūzija. Un, tikpat nemanāmi, ir pienācis brīdis, kad ar šausmām secinu, ka sirmo matu ir kļuvis tik nepieklājīgi daudz, lai tos ignorētu. Dažas dienas atpakaļ izrādījās, ka man arī redze ir kļuvusi švaka - pasūtīju brilles. Arī dokumentus alkohola iegādei man reti kurš jautā. Lūk, šis ir brīdis, kad saprotu, ka laiks iztek, man vairs nav un nekad nebūs 25.