Atkārtošu to, ko teicu sākumā - ticcība ir ticības, individuāla 'lēciena' jautājums, par to nevar pārliecināt un to nevar piespiest. Tāpēc ar šausmām skatos uz kristiešu centieniem 'labuma' vārdā uzspiest savu modeli tiem, kuri nav vēl lekuši un iespējams negrasās lekt, tā kā ir apmierināti ar dzīvi (un tie nav tikai alus-beibes-tusiņi cilvēki...). tāpēc arī kļūstu nervoza. un tāpēc arī neturpināšu šo sarunu. Uz atvadām lūgšu Tev tikai izstāstīt man kādu anekdoti, kādu joku..