Re: brīt!
redzi, es vēl joprojām satraucos par to glābšanas plānu. Proti, ticība ir subjektīvas 'noticēšanas' akts, lēciens, kuram ar argumentiem, man šķiet, ne vienmēr ir sakars. Tāpēc mani biedē, pat ja domāta labi, dažādu cilvēku vēlme izmainīt pasauli atbilstoši kādas reliģijas priekšrakstiem. Proti, viņu vēlme likt ticēt. Zinu vienu tādu gaišu latviešu puisi, kurš uz musulmanismu - vēl pie tam tā fundamentālo formu - saspiedies. Viņš grasās nodibināt te kaut kadu kalifātu un ieviest šariata likumus mūsu dvēseļu glābšanas nolūkos. Jau vairākas sievas ir apņēmis, bērnus saražojis, ēdināšanas biznesus uzsācis, arī sekotājus pāris savaņģojis. Te, cibā, ir viens tāds hinduismā sevi atradis puisis, kurš raksta tāpat kā tu, tikai Dieva vietā liek Krišnu un lūgšanas vietā praktizē jogu. Un arī viņam ir savi ieskati par to, ka Latvijā lietas notiek nepareizi un ļaudis ir greizi.
Ar šausmām domāju, kas notiks, ja nāks visi šie ļaudis mani par ticīgu vērst?! Diezgan biedējoši. Namaz jau nerunājot par tiem šausmīgajiem Ļeģājeviešiem, ar kuriem, es atvainojos par lepnību, bet runājot rodas sajūta, ka tie nav saprātīgas būtnes, bet gan bezdomu zombiji...

Starp citu, ko vēl bez Bībeles lasi? Kādus agrīnos baznīcas tēvus?