Comments: |
man liekas, ka ir labi tas viss aizvirzījies. ja?
Bāc, Tavas jaunās UP mani mulsina. Bet jā, viss ir labi aizvirzījies. Kā izrādās, Zuzannai tikai biežāk parunāt no sirds vajag, jo pirkstgalu runāšana, tas ir, klabināšana tomēr nepalīdz.
sievietes domā runājot. kad to pieņem, tad šis tas nostājas savā vietā.
un nemulsti no jp, labāk aizej pie denisa un piesakies :)
Par to runāšanu un domāšanu - sen it kā tas bija zināms, bet es kaut kā pati vēl nesen domāju - man taču jaunajā darbā sanāk iztērēt savus vārdu tūkstošus un re cik tas foršiņi, ka nekrītu draugiem uz nerviem ar savu vervelēšanu. Bet kā izrādās, tomēr sarunas par būtisko baigi daudz mani ietekmē. Un šķiet, ka drīz sākšu savas ģeniālās domas (visi kaimiņkaķi par Zuzannas augstprātību smejas) ierakstīt diktafonā. Jo daudz runājot, domas iegūst veidolu.
Es jau biju un dabūju, ko gribēju. :) Man gan par bildītēm vairāk interesē iespēja pievienot lasāmos subjektus. Un šī iespēja mani sajūsmina. :)
Tā ir gan, reizēm tas, ko nevari nezin cik ilgi izdomāt pats savā prātiņā, 5 minūšu laikā noformulējas sarunā ar tuvu cilvēku.
Lai tev pietiek spēka:)
Paldies! Tev arī spēku un prieku tam, ko dari un radi!
| From: | pzrk |
Date: | 17. Maijs 2007 - 23:57 |
---|
| | | (Link) |
|
Būs labi! :)
Nu jau varu teikt, ka ir labi. Un ceru, ka arī būs. :)
Labi, ka lietas uz labo pusi pabīdījušās :)
Un tā saruna par suicidālo sievieti - interesants likteņa pirksts.
Kad Zuzanna redzēja nedaudz līdzīgu, tomēr smagākas situācijas izklāstu no malas, viņa saprata kaut ko.
Bet nu nekas īsti nav nekur pabīdijies, viss vienkārši ir pārcēlies uz nezināmu nākotni. Nu labi - uz rudeni. Vismaz akadēmiskajā jomā. Bet kā jau Zuzanna kaut kur iepriekš rakstīja - smagi, ja cilvēks neprot samierināties situācijās, kur tāpat vairs iespējas nav. Jo tik ļoti ir pierasts cīnīties līdz pēdājai asins lāsei. Bet nu jau vairs nav par ko. Par sevi tā necīnās.
Nus, salīdzināšana parasti nāk par labu, un, ja atšķirības nav ļoti lielas, tad tā arī vieglāk uztveras.
Par to akadēmisko daļu runājot, pārcelšana jau nav "total failure", imho tā ir vēl viena iespēja.
Kāpēc Tu par sevi raksti trešajā personā?
Par to akadēmisko daļu - nē, nu "total failure" būtu darba atzīšana par plaģiātu, bet tas manā gadījumā ir diezgan neiespējami, lai gan jāpārskaita vārdi, vai kādas nejaušības dēļ kaut kur nav tieši tādi paši 7 vārdi kā kādā vecmeistara darbā. Nu normāli jau arī nav pat ar trešo mēģinājumu neiesniegt bakalaura darbu, kas jau tagad ir 7 reizes labāks par citiem darbiem, kuri ir aizstāvēti uz 8. Lai nu kā - tas viss ir manā galvā, un par sevi trešajā personā es rakstu, lai vairāk padomātu, kā tas izskatās no malas. Bet tas ir pārejoši.
Normāli? Salīdzinot ar ko? ;) Afair man kāda puse no 1.kursa nebeidza bakalaurus, tā kā "normāls" students studijas mok arī nebeidz ;) Un, ja tas darbs ir tik labs, tad varbūt labāk ir vēlāk, bet šādu, nekā "normāli" un "normālu" :)
Tas, ka studiju procesā jaunieši atbirst, ir normāli. Bet tas, ka visi kursi ir nokārtoti bez pagarinājumiem, darbs uzrakstīts, bet vienkārši kaut kādas iedomas neļauj to iesniegt, nav normāli. Ai - nu tā tiekšanās pēc normalitātes laikam daudzus nobeidz.
Atkarībā no tā, kādas iedomas... Aber pēdējais teikums - imho desmitniekā.
Iedomas, ka var labāk. Tēma slēgta. | |