Par to runāšanu un domāšanu - sen it kā tas bija zināms, bet es kaut kā pati vēl nesen domāju - man taču jaunajā darbā sanāk iztērēt savus vārdu tūkstošus un re cik tas foršiņi, ka nekrītu draugiem uz nerviem ar savu vervelēšanu. Bet kā izrādās, tomēr sarunas par būtisko baigi daudz mani ietekmē. Un šķiet, ka drīz sākšu savas ģeniālās domas (visi kaimiņkaķi par Zuzannas augstprātību smejas) ierakstīt diktafonā. Jo daudz runājot, domas iegūst veidolu.

Es jau biju un dabūju, ko gribēju. :) Man gan par bildītēm vairāk interesē iespēja pievienot lasāmos subjektus. Un šī iespēja mani sajūsmina. :)

(Reply to this) (Parent)