| Kvīkends |
[25. Okt 2010|10:16] |
Piektdien es piedzīvoju otru sliktāko jauniešu vakaru savā vadītājas dzīvē (detaļās neizplūdīšu, bet nu - komunikāciju errori viens pēc otra un rezultāts tāds, kāds bija). Tomēr maizītes bija gardas un kaut ko jaunu tomēr arī uzzināju, pat ja tas netika pasniegts visauzraujošākā veidā. Jā, un vēl es dabūju tīri smuku ziedu kompozīciju, kas sākotnēji bija domāta citam cilvēkam, kurš nebija ieradies.
Sestdienas DzD un atvadu pasākums arī nebija izcils, bet tomēr pozitīvo emociju bija daudz, tāpēc labi, ka bija. Un kaut arī mana māsa saka - kāpēc tērēt tik daudz naudas ballītei, ja tās puķes un dāvanas var nopirkt tāpat (bet ir tās dāvanas, kas ir nenopērkamas), tad atbilde ir tāda: sanākt kopā, uzēst kaut ko garšīgu, saviesīgi pačalot, uzspēlēt kaut ko es pati ar sevi nevaru - tik pašpietiekama es tomēr neesmu. Viena nepārdomāta detaļa bija turku melnās tējas dzeršana neierobežotos apjomos - daži viesi pēc litriem šīs tējas aizmigt nevarēja :). Un citrona kūka izradījās ne ļoti citronīga - baigi saldā, bet svētdien ar rūgtu kafiju bija pašā laikā. Bet tomēr, bija ļoti jauki viesi, kuri ēda, dzēra, kas galdā, bija savstarpēji draudzīgi un pat spēlēja OKAY un atbalstīja arī pārējās aktivitātes, bija Ataturks, kurš vēroja notiekošo, bija kūka ar svecītēm, es dzirdēju daudz laba par sevi un man atgādināja visādas interesantas situācijas no dzīves, par kurām pati jau biju aizmirsusi. Paldies atsaucīgajiem viesiem, kuri pat tējas glāzītes laicīgi piegādāja, un laipnajiem DAD Cafe darbiniekiem par manu vēlmju akceptēšanu! (Ļoti gaidu bildes.) Un māsa arī dažbrīd paspēja būt eņģelis, kas bija vairāk nekā mēs bijām sarunājušas.
Svētdien bija maz cilvēku dievkalpojumā, jo jauniešu koris devies braucienā uz Norvēģiju un vispār aukstajā laikā cilvēki divreiz domā, vai doties uz baznīcu vai nē. Pēc dievkalpojuma paēdu ārpus mājas, lai atkal pačalotu. Tad bišku atvilku elpu mājās un tad atkal devos ārā, lai ar māsu paēstu ārpus mājas - nenosodiet - Hesburgerā! :) Tad vajadzēja uzmest aci Galerijai Rīga - žēl, ka es tik drīz pārvācos, jo tagad tur ir mans tuvākais RIMI. Labu nākotni es tai galerijai neparedzu, bet man nav pareģa dotību, tā kā vienalga. Bet smuks ir skats no augšējā stāva.
Vispār - diezgan noslogota nedēļas nogale un arī vienīgo atpūtas dienu es pavadīju domās, ka vajadzētu taču kaut ko jēdzīgu padarīt, bet tālāk par pašpārmetumiem, ka neko nedaru, tāpat netiku.
Bet lūk šodien sākās mana pēdējā darba nedēļa un tas mani ļoti priecē. |
|
|
| |
[25. Okt 2010|16:57] |
Es zināju, ka pēdējā nedēļa būs visgrūtākā. Grrr. Tāds haoss! |
|
|