Zuzannas domas - No Stambulas mājās [entries|archive|friends|userinfo]
Zuzanna

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

No Stambulas mājās [21. Dec 2010|00:57]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Man bija bestest everest weekends Stambulā. Es zinu, ka es par to neuzrakstīšu, jo vienkārši nebūs laika.
Bet es piezīmēšu dažus punktus no šodienas.
Tētis (saprotams, ka ne mans) atvadoties mani sabučo - es to negaidīju, jo mēs tā baigi nesadraudzējāmies pa šīm dienām, bet nu patīkami (es cerēju uz lietišķu rokasspiedienu). Satieku [info]delvira un mēs papusdienojam kopā, pačekojam Mango outleta dārgumus (man tas beidzās ar Mango džinsām par 20 lirām), iebaudam svaigi spiestu burkānu-apelsīnu sulu, tad nejauši uz Istiklal ielas satieku Nikola jeb pagājušās nedēļas bēdu brāli no Nevheširas (horvāts ar angīnu) un tā superīgi laiks paiet. Vēl dabūju hudiju par 10 lirām. Baigais prieks par visu un beigās vēl dabūju piparkūkas - vispār skaisti.
Aizbraucu ar metro mājās. Tur mamma (saprotams, ka ne mana) spēlē kārtis ar savām universitātes laika draudzenēm. Pabaro mani un apčubina. Es iestūķēju pirkumus somā (labi, ka neko vairāk nenopirku).
Pie mājas mani sagaida Atadžans (draudzenes draugs un mans pirmais hosts Stambulā) un mēs kopīgi dodamies uz Taksimu, lai es ar Havaš busu nokļūtu Ataturka adoptētās meitas vārdā nosauktajā lidostā Āzijas daļā un dotos mājās uz Gaziantepi.
Pie Sunexpress čekina deskiem baigais bardaks, ko rada sīriešu bari. Es uzlieku visriebīgāko grimasi (lai paustu savu nepatiku par notiekošo) un baigi plosos, lai tiktu pie čekina deska. Kur laipna meitene man pasaka, ka nevar atrast manu rezervāciju. Dodos uz Sunexpress biroju un tur man arī saka, ka tāds rez. kods nav atrodams un tāda rezervācija nav. Prasu, vai uz to reisu ir vēl kāda biļete, jo es redzēju tos sīriešu barus un mani jau māca šaubas. Jā, esot. Es prasu, par cik. Par 85 lirām (pirms nedēļas tā biļete, ko es domāju, ka es nopirku, maksāja 65 liras, tā kā starpība nav graujoša). Izvelku burtiski pēdējās 100 liras, man neko (kādu apstiprinājumu) neiedod un es atkal dodos pie sīriešiem, lai izkarotu savu vietu lidmašīnā. Viss forši - man ir boarding pass!
Ejot uz lidmašīnu es iegaumēju, ka mans vietas numurs ir 10 D, lai nebūtu simtreiz jāskatās boarding pass. Smuki nolieku somu, mēteli, priecājos, ka blakus vēl neviens nesēž un tā. Nu jā, laime ilga minūtes 5, kad ļoti jauks, bet pavisam vienkārš sīrietis man apsēžas blakus. Drusku angliski vervelē, bet nu pārāk daudz mēs parunāties nevaram. Bet bez gala sirsnīgs. Pēc brīža pie manis pienāk stjuarte ar citu pasažieri un viņa saka tam - šī ir jūsu vieta un lūdz man uzrādīt manu boarding pass - izrādās, ka iegaumējusi es esmu ne savu, bet svešas vietas numuru (vai nav jaukiņi?). Mana īstā vieta ir blakus citam sīriešu kungam - 8 D. Šis kungs vispār ne vārda angliski nerunā, bet ir tik priecīgs par mani, ka liek saviem draugiem nobildēt mūs kopā. Paradokss - šādās svešu onkuļu bildēs es izskatos pārāk labi! Bildēs, kur es gribu izskatīties labi, es izskatos nu tā - ne pārāk. Bet nu tas viss sīkums. Tad man tika parādīts viss fotoaparāta atmiņas kartes saturs ar komentāriem skaidrā arābu valodā. (Zaz - tas vīrietis bija ļoti līdzīgs tam irāņu džekam no filmas Gitmek.)
Pāri ejai sēž ļoti resns onka no tiem pašiem sīriešiem, bet viņš runā brīnišķīgā angļu valodā, no kā tad es uzzinu, ka viņi ir lauksaimnieki un viņi bija atbraukuši uz Stambulu uz lauksaimniecības izstādi (nu tur plus vēl ekskursijas un tā). Un tas jaukais resnais onka, gandrīz ziemassvētku vecītis pēc ārienes, izrādās audzē rapšus un bija cerējis Stambulā izstādē satikt kādus partnerus, no kuriem varētu pirkt to degvielu, kurai tiek piejaukta klāt tā rapšu daļa. Kamēr mēs tā jauki ar ziemassvētku vecīti runājamies, tikmēr mans blakussēdātājs paliek tramīgs un viņam vajag manu uzmanību. Viņš man ir gatavs pirkt mufinu ar kafiju par 10 lirām, man tiek iedota viņa vizītkarte, man ir ielūgums pie viņa ciemoties. Viņš, kā izrādās, ir Hamas pilsētas lauksaimniecības kameras vadītājs. Jau Gaziantepas lidostā viņš man uzdāvina košleņu paciņu un tur es vēl atvados no ziemassvētku vecīša un novēlu viņam Dieva svētību biznesā.
Un tālāk jau mīļās mājas Gaziantepā :)
Bet divas dīvainas lietas ar visu šo lidošanu bija - kur uzkārās mana rezervācija (nauda par to transakciju nav ņemta no mana konta) un kā es tā nepareizi iegaumēju savu sēdvietas numuru?
Bet viss taču labs, kas labi beidzas, vai ne? :)
Linkir ko teikt?

Comments:
From:[info]nanochkine
Date:21. Decembris 2010 - 04:55
(Link)
super, uzreiz var dzirdeet, ka esi lielpilseetaa pabijusi. pavisam citiem vaardiem viss rakstiits. citaadi teikumi, citaads ritms. nav parkas par siikumiem, viss ta raiti. lai gan stambula mums taada-lai kaa arii nebuutu - viss beidzas labi. un veel tas bezgaliigaa laika bagaatums - visu paspeesi! nu un kaa tev gaaja koncetaa? un vai satiki mazos chibrikus?
par gitmek chali man info protams priecee))) driiz tu buusi uz visiem siirieshu dzeku feisbuka wooliem))
From:[info]zuzanna
Date:21. Decembris 2010 - 17:26
(Link)
Es Stambulā dabūju tik daudz pozitīvu emociju, labu enerģiju, ka man ir spēks tagad uz lietām skatīties citādāk. Ir maza pārliecība arī par turku valodu, ka nav tik traki - es iemācīšos, kaut arī pirms 10 dienām es sāku raudāt valodas stundā, jo es neiebraucu kaut kādās viņu konstrukcijās, kas skaitās vienkāršas. Vēl es biju arī protestantu baznīcā, kas darbojas Nīderlandes vēstniecībā, un bija savādi, bet tomēr ļoti patīkami dziedāt Klusa nakts, svēta nakts un citas ļoti zināmas dziesmas turciski. Un viņi te baznīcā dzied ļoti daudz - pie desmitās dziesmas es pārstāju skaitīt.
Tas Duman koncerts bija diezgan foršs - viņi nospēlēja manas 3 mīļākās dziesmas un vēl daudzas citas, kuras es esmu dzirdējusi, bet kuras no galvas nezinu. Bet koncerta apmeklētāji tās dziesmas uzsāka kā tādas tautas dziesmas - baigi interesanti bija to redzēt.
Mazos čibrikus arī visus satiku. Gan Cem, gan Serkan ir sākuši mācīties angļu valodu un nu jau mēs kaut ko varējām uzkomunicēt. Cem baigi priecājās par manu turku valodu. Tur bija visādi interesanti izgājieni, kā man, piemēram, vajadzēja kaut kādām vācu meitenēm iet klāt un aicināt viņas līdzi uz nākamo klubu, lai Onurs varētu ar viņām kaut ko sabīdīt un tādā garā. Piektdienas vakarā man likās, ka attiecībā uz mazajiem turciņiem nekas nav mainījies kopš pirmās reizes, kad es viņus satiku - viss tāpat kā pirms 3 gadiem. Bet sestdienas vakarā es satiku Serkana draudzeni un Onurs man arī teica, ka tagad es esmu viena no viņiem - nu citā draudzības līmenī un tad es baigi sapriecājos, ka lietas labi mums visiem virzās uz priekšu.
Manu Gitmek čali sauc Khattab Ahmad :) Tas bija forši un tajā pašā laikā mani šokēja, ka ne Antepā dzīvojošie turki zina arābu valodas pamatus, ne arī sīrieši kaut 3 vārdus turku valodā. Un viņi savstarpēji nespēja nekā saprasties.
Starp citu, vai Tu palasīji to grāmatu par ceļā sastapto laipnību vai kā nu tā grāmata saucās, ko Tu paņēmi no DAD cafe?
From:[info]nanochkine
Date:21. Decembris 2010 - 23:23
(Link)
tikko satiku alisi, vinja nav skatijusies filmu, es meeginaaju lasiit, bet man bija garlaiciigi... taadaa garaa mees te dziivojam. kaadi celjojumi.
bet tu gan saprati visu araabiski, im sure))
man ir ieluugums uz smalku rautu pie iraanas vestnieka maskavaa, bet man bail braukt un citi ar atrunaa... vispar nezinu, ko dariit jaungadaa - kaut kas jaaizdara, lai naakamgads buutu bishku piepildiitaaks kaa sis. tad jau driizaak uz stabmulu... nevaru sobriid te parakstiit, dikti spiezh pilnmeeness uz galvu. veel visi tie prazdniki.
bet loti priecaajos par tevi... brauc biezhaak uz ist un kaadiedien tiekamies tur uz istiklala.
aaaaa, sodien biju jaunajos kebabos uz briiviibas ielas - eedu mercimbek corbasi un vinjiem teeja beidzot garshoja peec turku teejas. paslaveeju smuko shefavaaru, vins nosarka un teica, lai es to ierakstot tviterii(((
From:[info]nanochkine
Date:21. Decembris 2010 - 23:28
(Link)
un riit ieshu uz filmu "soul kitchen" - fatih akin (turks from germany).
nedod man mieru tie pavari)))
From:[info]zuzanna
Date:22. Decembris 2010 - 01:10
(Link)
Nu tā grāmata visa nav interesanta, bet palasi tos stāstus, kas ir par Turciju.
Tev taisnība, es sapratu visu arābiski - pat to, kas nebija adresēts man. :)
Ja man būtu iespēja braukt pie Irānas vēstnieka Maskavā, es laikam pati brauktu. Bet nu - ja ir bail, tad varbūt bailēm ir iemesls. Un tomēr - kas ir bīstamākais tajā visā?
Droši brauc uz Stambulu - kāds bija tas gads, kuru Tu sagaidīji Stambulā? Droši vien jau tas nav par vietu vai sarkano apakšveļu, bet par kaut ko vienkāršāku.
Oi, es arī gribu biežāk braukt uz Stambulu, bet man ir tikai nedēļas nogales brīvas plus vēl tikai 2 dienas mēnesī. Un arī šeit austrumos gribas vēl redzēt visu kaut ko (Mardinu, Šanlurfu, Diyarkabiru u.c.), tā kā jāmācās menedžēt laiku un finanses. Bet insallah - tiksimies ka mēs uz Istiklal cad. :))
Jaunos kebabus Rīgā es nepaspēju ievērtēt, jo katru reizi, kad gāju tiem garām, darba laiks jau bija beidzies. Bet par tviteri nebēdā - mani ne tikai šeit organizācijā, bet arī Stambulā draugi skoloja, ka visibility ir pats svarīgākais, kas vispār var būt. Tā kā vari iepriecināt šefpavāru un arī ietvītot viņiem kaut ko.
Par filmām - pastāsti pēc tam, kāda bija šī. Stambulā es noskatījos 4 filmas - divas par Ataturku - Mustafa (2008) un Veda (2010). Ļoti labi, ka es tās skatījos šādā kārtībā. Jo Mustafa bija biogrāfiska ar reāliem dokumentāriem kadriem un fotogrāfijām dažbrīd un brīnišķīgu Ataturka citātu "Es varu organizēt un vadīt armiju, bet es nevaru valdīt sievietes" (angliski "manage the women"). Un par Vedu Tu jau visu zini - estētiski ļoti skaista, bet man komentēja, ka tā ir kā atbilde Mustafas filmai, kas daudziem turkiem nepatika, jo pārāk daudz patiesības par Ataturku kā cilvēcisku būtni.
Pārējās divas bija komēdijas - Hokkabaz (2006) - riktīgi foršs stāsts - šī Tev patiks; un Yahsi bati (2010) - tur ir baigi jāzina visādas lokālās lietas, lai saprastu visus jokus, bet nu tīri skatāma, kaut arī - nav nekāds must see.
From:[info]nanochkine
Date:22. Decembris 2010 - 16:58
(Link)
pirmkaart, maskava ir vieniigaa pilseeta (aa, vel pariize) uz kuru bail braukt vienai. otrkaart, peec 30 ir klikshkjis, ka vispar nekur vienai negribas braukt. laikam uzrakstiishu vinjam, ka labaak braukshuu uz nowruz. tad vismaz maskava nebuus tik tumsha un auksta.
gads ko sagaidiiju stambulaa bija paarmainju un ciininju gads.
mustafa filma man laikam arii ir arhiivos - taada a la dokumentaala? nevareeju paskatiities. nu jaa, bet veda bija cherez chur..
visibility - es tachu celoju laikaa - un varu pateikt, ka nekas taads tas nav, driiz apniks. un sodot logiski - prieksh kam man ietviitot, ja man ir 30 sekotaaju-gk no krievijas. ok, vinji retviitos un man radiisies veel sekotaaji no LV? tikai taadaa kjeediitee))) bet nu, labi, es apsoliiju. peec 'spul kitchen', ja mazais lodzins atljaus))

hackers counter system