|
22. Dec 2010|01:10 |
Nu tā grāmata visa nav interesanta, bet palasi tos stāstus, kas ir par Turciju.
Tev taisnība, es sapratu visu arābiski - pat to, kas nebija adresēts man. :)
Ja man būtu iespēja braukt pie Irānas vēstnieka Maskavā, es laikam pati brauktu. Bet nu - ja ir bail, tad varbūt bailēm ir iemesls. Un tomēr - kas ir bīstamākais tajā visā?
Droši brauc uz Stambulu - kāds bija tas gads, kuru Tu sagaidīji Stambulā? Droši vien jau tas nav par vietu vai sarkano apakšveļu, bet par kaut ko vienkāršāku.
Oi, es arī gribu biežāk braukt uz Stambulu, bet man ir tikai nedēļas nogales brīvas plus vēl tikai 2 dienas mēnesī. Un arī šeit austrumos gribas vēl redzēt visu kaut ko (Mardinu, Šanlurfu, Diyarkabiru u.c.), tā kā jāmācās menedžēt laiku un finanses. Bet insallah - tiksimies ka mēs uz Istiklal cad. :))
Jaunos kebabus Rīgā es nepaspēju ievērtēt, jo katru reizi, kad gāju tiem garām, darba laiks jau bija beidzies. Bet par tviteri nebēdā - mani ne tikai šeit organizācijā, bet arī Stambulā draugi skoloja, ka visibility ir pats svarīgākais, kas vispār var būt. Tā kā vari iepriecināt šefpavāru un arī ietvītot viņiem kaut ko.
Par filmām - pastāsti pēc tam, kāda bija šī. Stambulā es noskatījos 4 filmas - divas par Ataturku - Mustafa (2008) un Veda (2010). Ļoti labi, ka es tās skatījos šādā kārtībā. Jo Mustafa bija biogrāfiska ar reāliem dokumentāriem kadriem un fotogrāfijām dažbrīd un brīnišķīgu Ataturka citātu "Es varu organizēt un vadīt armiju, bet es nevaru valdīt sievietes" (angliski "manage the women"). Un par Vedu Tu jau visu zini - estētiski ļoti skaista, bet man komentēja, ka tā ir kā atbilde Mustafas filmai, kas daudziem turkiem nepatika, jo pārāk daudz patiesības par Ataturku kā cilvēcisku būtni.
Pārējās divas bija komēdijas - Hokkabaz (2006) - riktīgi foršs stāsts - šī Tev patiks; un Yahsi bati (2010) - tur ir baigi jāzina visādas lokālās lietas, lai saprastu visus jokus, bet nu tīri skatāma, kaut arī - nav nekāds must see. |
|