| No Stambulas mājās |
21. Dec 2010|00:57 |
Man bija bestest everest weekends Stambulā. Es zinu, ka es par to neuzrakstīšu, jo vienkārši nebūs laika.
Bet es piezīmēšu dažus punktus no šodienas.
Tētis (saprotams, ka ne mans) atvadoties mani sabučo - es to negaidīju, jo mēs tā baigi nesadraudzējāmies pa šīm dienām, bet nu patīkami (es cerēju uz lietišķu rokasspiedienu). Satieku ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) delvira un mēs papusdienojam kopā, pačekojam Mango outleta dārgumus (man tas beidzās ar Mango džinsām par 20 lirām), iebaudam svaigi spiestu burkānu-apelsīnu sulu, tad nejauši uz Istiklal ielas satieku Nikola jeb pagājušās nedēļas bēdu brāli no Nevheširas (horvāts ar angīnu) un tā superīgi laiks paiet. Vēl dabūju hudiju par 10 lirām. Baigais prieks par visu un beigās vēl dabūju piparkūkas - vispār skaisti.
Aizbraucu ar metro mājās. Tur mamma (saprotams, ka ne mana) spēlē kārtis ar savām universitātes laika draudzenēm. Pabaro mani un apčubina. Es iestūķēju pirkumus somā (labi, ka neko vairāk nenopirku).
Pie mājas mani sagaida Atadžans (draudzenes draugs un mans pirmais hosts Stambulā) un mēs kopīgi dodamies uz Taksimu, lai es ar Havaš busu nokļūtu Ataturka adoptētās meitas vārdā nosauktajā lidostā Āzijas daļā un dotos mājās uz Gaziantepi.
Pie Sunexpress čekina deskiem baigais bardaks, ko rada sīriešu bari. Es uzlieku visriebīgāko grimasi (lai paustu savu nepatiku par notiekošo) un baigi plosos, lai tiktu pie čekina deska. Kur laipna meitene man pasaka, ka nevar atrast manu rezervāciju. Dodos uz Sunexpress biroju un tur man arī saka, ka tāds rez. kods nav atrodams un tāda rezervācija nav. Prasu, vai uz to reisu ir vēl kāda biļete, jo es redzēju tos sīriešu barus un mani jau māca šaubas. Jā, esot. Es prasu, par cik. Par 85 lirām (pirms nedēļas tā biļete, ko es domāju, ka es nopirku, maksāja 65 liras, tā kā starpība nav graujoša). Izvelku burtiski pēdējās 100 liras, man neko (kādu apstiprinājumu) neiedod un es atkal dodos pie sīriešiem, lai izkarotu savu vietu lidmašīnā. Viss forši - man ir boarding pass!
Ejot uz lidmašīnu es iegaumēju, ka mans vietas numurs ir 10 D, lai nebūtu simtreiz jāskatās boarding pass. Smuki nolieku somu, mēteli, priecājos, ka blakus vēl neviens nesēž un tā. Nu jā, laime ilga minūtes 5, kad ļoti jauks, bet pavisam vienkārš sīrietis man apsēžas blakus. Drusku angliski vervelē, bet nu pārāk daudz mēs parunāties nevaram. Bet bez gala sirsnīgs. Pēc brīža pie manis pienāk stjuarte ar citu pasažieri un viņa saka tam - šī ir jūsu vieta un lūdz man uzrādīt manu boarding pass - izrādās, ka iegaumējusi es esmu ne savu, bet svešas vietas numuru (vai nav jaukiņi?). Mana īstā vieta ir blakus citam sīriešu kungam - 8 D. Šis kungs vispār ne vārda angliski nerunā, bet ir tik priecīgs par mani, ka liek saviem draugiem nobildēt mūs kopā. Paradokss - šādās svešu onkuļu bildēs es izskatos pārāk labi! Bildēs, kur es gribu izskatīties labi, es izskatos nu tā - ne pārāk. Bet nu tas viss sīkums. Tad man tika parādīts viss fotoaparāta atmiņas kartes saturs ar komentāriem skaidrā arābu valodā. (Zaz - tas vīrietis bija ļoti līdzīgs tam irāņu džekam no filmas Gitmek.)
Pāri ejai sēž ļoti resns onka no tiem pašiem sīriešiem, bet viņš runā brīnišķīgā angļu valodā, no kā tad es uzzinu, ka viņi ir lauksaimnieki un viņi bija atbraukuši uz Stambulu uz lauksaimniecības izstādi (nu tur plus vēl ekskursijas un tā). Un tas jaukais resnais onka, gandrīz ziemassvētku vecītis pēc ārienes, izrādās audzē rapšus un bija cerējis Stambulā izstādē satikt kādus partnerus, no kuriem varētu pirkt to degvielu, kurai tiek piejaukta klāt tā rapšu daļa. Kamēr mēs tā jauki ar ziemassvētku vecīti runājamies, tikmēr mans blakussēdātājs paliek tramīgs un viņam vajag manu uzmanību. Viņš man ir gatavs pirkt mufinu ar kafiju par 10 lirām, man tiek iedota viņa vizītkarte, man ir ielūgums pie viņa ciemoties. Viņš, kā izrādās, ir Hamas pilsētas lauksaimniecības kameras vadītājs. Jau Gaziantepas lidostā viņš man uzdāvina košleņu paciņu un tur es vēl atvados no ziemassvētku vecīša un novēlu viņam Dieva svētību biznesā.
Un tālāk jau mīļās mājas Gaziantepā :)
Bet divas dīvainas lietas ar visu šo lidošanu bija - kur uzkārās mana rezervācija (nauda par to transakciju nav ņemta no mana konta) un kā es tā nepareizi iegaumēju savu sēdvietas numuru?
Bet viss taču labs, kas labi beidzas, vai ne? :) |
|