Dievs nolēma radīt vīrietim sievieti, bet nebija no kā – <?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Tad Dievs ņēmis nedaudz spožu saules staru...

visas ausmas burvīgās krāsās...

mēness sapņainās skumjas....

gulbja skaistumu...

kaķēna rotaļīgumu...

spāres grāciju....

lakstīgalas balsi....

ledus trauslumu...

stirnas trīsas....

medus saldumu...

magnēta pievilšanās spēku...

lai nebūtu pārāk salkani pielicis klāt -

zvaigžņu auksto mirdzumu...

vēja nepatstāvību...

mākoņu raudulīgumu...

lapsas viltību....

zaķa gļēvumu....

mušas uzbāzību....

ēzeļa spītību..

peles neuzticēšanos...

tīģera mātītes greizsirdību...

dēles asinskārību čūskas indīgumu...

opija apdullināšanas spējas...

viesuļa nežēlīgumu un pārējās stihijas šausmas...

tā visu sajaucis un atdevis vīrietim –

Ņem viņu tādu kāda tā iznākusi...

necerot uz pārtaisīšanu...

dzīvo ar viņu svētlaimē visu mūžu & mocies ar to līdz pašai nāvei ..!