zobinji (zobinji) rakstīja, @ 2008-10-04 22:51:00 |
|
|||
Pirmais atklājums: viņš ir..
Otrais:Vinš vienmēr grib ēst! Mājās parādījās manis neieredzēti pārtikas produkti: sviests,speķis,cukurs.Majonēzes reitings uzlēca līdz debesīm.Bet mūžīgais jautājums'' ko pagatavot vakariņās?''mani satrieca vairāk par'' būt vai nebūt''. Es no niknuma kvēloju.Es bez pārtraukuma kautko cepu,varīju,rīvēju un garšoju.Viņš vienmēr bīj gatavs kautko apēst.
Kad viņš ar frāzi: ''vai mums ir kas garšīgs?'' Skatījās leduskapī 10 minūtes pēc puzdienām,man viņam gribējās iespert,un aizcirst durvis.Es sapņoju lai vekalu plauktos parādītos produkti ar uzrakstu: vīriešu ēdiens 10 kg..nopirki un diena brīva.
Trešais: Viņš slēpa zeķes.Ceru kad ne no manis.Nē,nu tas,ka viņš tās valkāja,protams,man nebīj noslēpums. Manu acu priekšā viņš nelietoja autus un nestaigāja basām kājām. Viņš izmantoja pēdējos civilizācijas sasniegumus tekstilrūpniecībā,bet... atnākot no darba viņš pirmāmkartām atrada klusāku vietiņu un tur,kā tāds kāmītis,pirms tam satinies mazā kamolītī,paslēpa zeķes zem dīvāna,zem krēsla un,liekas,bīj gatavs noplēst grīdas līstes,lai tikai tur varētu noglabāt savus dārgumus.
Ceturtais: Viņš prata klusēt. Viņš spēja veselu vakaru nosēdēt blenžot televīzora ekrānā un neizdvest ne vārda.Ja viņam dotu vaļu-viņš,cilvēks,kurš zināja trīs valodas,iegrožoja saziņu ar mani trīs frāzēs.
a.''labrīt' ', b.''kas mums ir vakariņās'', c.''nāc pie manis''.
Piektais: Spējot dienām klusēt,viņš necieta klusumu.Šo paradoksu es tā arī nespēju saprast. Nepietiek ar to ,ka kompim viņš biežāk pieskārās nekā man,viņš nekad neatrāvās no televīzora. Un,nedod dies nostāties uz līnījas starp viņu un televīzoru. Momentā skanēja ass,diplomātisks demaršs:'' paej nost no ekrāna''.
Sestais: Viņam auga bārda.Auga protams,arī līdz tam laikam kad sākām dzīvot kopā.Taču agrāk uz randiņiem viņš nāca gludi skuvies.Tagat redzēju viņu cauru diennakti... Man sāka lobīties āda no sejas.
Septītais: Viņš neatcerējās mūsu svētku datumus!!! Nemaz.Amnēzīja.Izlases veida atmiņas zudumui atmiņā.Es domāju viņš palaistu garām arī Jauno gadu,ja nebūtu vispārīgās ažiotāžas masu saziņas līdzekļos,un uz ielām ''parādījušās tantes ar eglitēm. Laiks pirkt šampānieti,''tika izdarīti dziļdomīgi secinājumi''.
Astotais: Vinš izradījās briesmīgi nepraktisks.Aizejot pec pārtikas,vinš atnesa čipsu paku un saldējumu.
Devītais ar pusi atklājums: Vispār,dzīve ar vīrieti-tas ir kā šaha spēle.
Nemitīga sacensība ar nerakstītiem,neskaidriem noteikumiem...
Nopūsties: