Kārtējais pierādījums tam, ka par kādu no šaha figūrām sākam domāt tikai tad, kad tā nokritusi no galdiņa. Savādi, ka Tu aizbrauc, savādi, ka to saprotu tikai tagad, savādi, ka es turpinu domāt arī pēc tā savādā zvana no lidostas, savādi, ka atmiņas atkūleņoja tieši tagad. Bet, zini, atkūleņoja tās patīkamās atmiņas. Viena (tā īpašā), kurā lido simtiem fotogrāfiju laternu gaismās, un es aizmetu savu pagātni. Es ceru, ka Tu atradīsi sevi tur, ja tas nebija iespējams šeit. No visas sirds ceru.