(Ivetas replika)
Kādu brīdi man bija paliels kārdinājums pierādīt, cik ļoti nesalīdzināmas lietas ir reliģija/baznīca un zinātne (tipa, ka baznīcai nav nekā pierādāma: dzīves ilguma palielināšanas, interneta, lidmašīnu analogu), bet tad iedomājos, ka, nudien, kas-viņu-zina, ko es domātu viduslaikos: iespējams, ka ja mūki būtu vienīgie seno zināšanu glabātāji, izglītotāji, domātāji un zināšanu tālākvirzītāji, tad es teiktu, ka tā visa uzturēšana ir sabiedriskais labums un pienākums, kura dēļ vērts maksāt desmito tiesu. Vismaz tik ilgi, kamēr šo sabiedriski svarīgo funkciju nepārņem citas institūcijas (tas, ko mēs šodien pazīstam kā publiski finansētas bibliotēkas, skolas, intitūtus).

Tas, ka no zinātnieku pētītā (sociālajās zinātnēs jau nu noteikti) daudz ir nevajadzīga trash-a, nudien ir problēma. Bet tas ir nevis arguments pret zinātnes nozīmību kā tādu, bet to, ko es saucu par politikas un mendžmenta līmeni - tipa, kā vispār darbojas sistēma, ja to pieļauj tik lielā pakāpē. No tāda viedokļa raugoties, es neapšaubu, ka zinātnes "klosterus" var un vajag reformēt.

Par nodokļu maksātāju naudu ... nu ja Tev ir kāds risinājums, kas nodrošina vēl ātrāku zināšanu/tehnisko progresu, piedāvā! Ar grieķu/romiešu tekstiem līdz vakcīnām, lidmašīnām un interneta nenonāksim ... :)