Nu tā ja īsumā, akmens laikmetā mednieku-vācēju sabierība pārtikas sagādei veltīja vidēji 2-3 dienas nedēļā (nu grūtākos laikos kādas 4 dienas), pie tam kur 5-6 h dienā. Attiecīgi, ļoti daudz brīvā laika, kas tika aizpildīts socializējoties: vakarēšanas un stāstu stāstīšanas - visām akmens laikmeta sabiedrībām vērojama ļoti attīstīta mutvārdu kultūra, - došanās ciemos pie kaimiņu apmetnēm, kur viesošanās iemesls bija iztenkošanās, pļāpāšana, izdomātu un reālu piedzīvojumu stāstīšana. Mutvārdu kultūra bija socializēšanās pamatā.

Aber kā veidojās lielo primātu balss saišu attīstība un informāciju nododošas skaņu modulācijas sistēmas veidošanās, mēs iztēloties īsti nevaram (un arī šāda eksperimentālā arheoloģija nederēs), jo tie humanoīdi bija tuvāki mūsdienu cilvēkveida pērtiķiem, nekā cilvēkam. Tb skrienot četrrāpus un kaucot mēnesnīcā mēs ne par jotu nekļūstam tuvāki vilkiem. :)