│₪│₪│₪│₪│

Šlāpina šašliks jēlā zivs

Rasa šodien uzvarēja pilsētas Gada jaunā mākslinieka konkursā.

Trešo nedēļu kapāju arc raiders un šodien vitnesoju divu matriarhu izdemolēšanu un ievērojami piedalījos karalienes nolaišanā no kātiem. Pie matriarhiem es par vēlu pieskrēju, neko nedabūju un pie karalienes pieskrienu un arī nekā nav, lai gan viņa bija man burtiski blakus, tricināja būdas jumtu, sāku žēloties, ka iztērēju astoņus vulfpakus un kaudzi ar citām granātām un viens džeks man iedeva karalienes core. Pārējo somu pielasīju no diviem kritušajiem.

šodien sākas Frieren 2. sezona

Rammstein - Rammstein
https://www.youtube.com/watch?v=_sM2sKk4DPM

ziemošanai laukos nebūtu ne vainas, ja budkā, ar avīzi, sēdētu kāds neitrāls kurinātājs un nemitīgi uzturērētu uguni dzīvu. Tā,es teiktu, ka visu cauru dienu pārvietojos starp dzestriem šķūņiem, centrālo katlu un istabas jotulu, apddzisis ir vai nu viens vai otrs un man nemitīgi ir sodrēji pa seju, nerunājot par rokām.
Dāma visa kratās, lai cik man tas arī neliktos perversi, laikam jāpasūta viņai kāda adīta kleitiņa. Spalvas viņai tikpat cik man. Godīgi sakot, man gribētos kādus desmit grādus siltāku, ja nu galīgi nevar maija mēnesi sarunāt. Pa logu gan smuks kā pastkartē. grebju dēļu atgriezumos puķītes un krāsoju stikla krāsām, kas izrādījās gavno priekš stikla, bet šitādiem, joku projektiem der ideāli. Bikškostīmu! Vot, ko Dāmai vajag! Un sakrālās naktsbikses kā māsai Ausmai.

Patīk leitests teksti. Gribu padalīties, cerot, bez lielīšanās.

Karsti kūpināt ko sveķim/vaskam līdzīgu, un ieziest distancenes. Tie ugly padomju klamburi, bet slikti arī nebija – labi turējās.
Es, protams, sapņoju par slalomenēm, kādas tur Bērnu Pasaulē pieejamas. Vnk patika izskats, un normāli klamburi.

Nobeidzam sarunu par ledus slidām. Es saprotu, ka distancenes bija igauņu Pisu Visu distanču slēpes, man arī tādas bija. Bet es pieminu šajā rindā tikai ledus slidas. Ļoti neveikls, atmuguriski baidījos braukt.
Man patika rolleri. Lētākie no Rollerblade ABEC-1 gultņi. Liela piepūle jāpieliek.
Es mācījos sākumā ar rolleriem, ledus vēlāk.
Bet es izmantoju Rollerblades kā transportu pa visu Rīgu, vienu vasaru, arī pāri tiltiem uz Pārdaugavu, sasvīdis lupatās, dabūt nepārtrūkstošu ātrumu. Rolleriem vislabākais segums bija pie Brīvības pieminekļa. Es tur slalomēju arī atpakaļgaitā, lecu vieglus šķēršļus. Man ļoti patika asfaltslidot.

p.s. mans sapnis bija slidas kaut vai ABEC-5. pastāv vēl ABEC-7 un 9. es jautā priecājos par ABEC-1. 5 būtu debesis

p.p.s. vienu vasaru es biju tikai uz slidām. es izvadāju savus pasūtījumus klientiem, slidās sasvīdis.
cita reize, uz ecstasy 5am, kad clubs jau verās ciet, ar draugiem ienācām, un slidoju arī disko.
lielas distances pa pilsētu.

p.p.p.s. ar tādu lietošanas intensitāti, ritošais sastāvs nodila lupatās vienā vasarā. riteņi kļuvuši kantaini (jo mauc visā ātrumā, tad bremzē, plēšot gumiju), gultņi jau šķiet noguruši, un griežas proskrastinējot.

lasot ctulhu (varbūt kļūdos, i'm only human) man pēkšņi radās doma, ka viņš nevarētu aptvert vienu jēdzienu, ko senlaikos lasīju aizraujošā grāmatu sērijā un visas tālākās 'problēmas' varētu no tā atvasināt.

The relationship between the Nagual and the Tonal is one of balance. While the Tonal represents all that is known — our identity, the world, the self, —the Nagual is everything that remains beyond understanding, including the energy field from which the Tonal arises. Achieving personal mastery means integrating these two forces, realizing the limits of the Tonal, and embracing the vastness of the Nagual.

ctulhu prāts skaidro pasauli kā 100% tonal un 0% nagual

[analīze nav jāuztver ļoti nopietni]

ja šādi turpinu paskatīties uz savu frendlisti, tad vislielākais balanss starp T un N man šķiet ir redzams aborigēnā un begemotā, bet methrodrone, šķiet, ka vairāk drifto uz N, bet restart vairāk uz T, bet pašā N galā ir zivs. [pilnīgi subjektīva spekulācija, btw]

Nezinu vai kāds tiešām izlasīs to rakstu, kuru ielinkoju, bet vēlos vērst uzmanību uz to, cik ļoti disforijas diagnoze balstās stereotipos. Tieši viss tas, ko mēs kā sabiedrība vairāk vai mazāk esam atzinuši kā pilnībā pieņemamu, piem, bērniem nespēlēties ar rotaļlietām, kuras tipiski izvēlas viņu dzimums, bērniem izvēlēties pretējā dzimuma spēļu biedrus, spēlējoties tēlot pretējā dzimuma varoņus - tas viss tiek uzskatīts par apstiprinājumu diagnozei.

Vēl ilgi, pirms es vispār zināju kaut ko par visu šo tēmu, mana meita reiz, kad nācām no dārziņa, ieminējās, ka viņa varētu būt transgender. Labi, ka es tolaik neko par šo nezināju, tāpēc mana reakcija bija pavisam chill, (tagad varbūt es būtu nedaudz 'on the edge'), es pajautāju kāpēc. Viņa atbildēja, ka spēlējusies ar draugiem un meitenes esot pārsvarā tēlojušas princeses, bet puikas monstrus, bet viņai būt par monstru esot šķitis daudz interesantāk nekā par princesi. Es atbildēju, ka nav nekādu šķērļšu tam, lai meitene arī nevarētu tēlot monstru, ka tas pat ir vēl labāk, jo būs pavisam oriģināls monstrs. Viņa piekrita un šis jautājums vairs netika pacelts. Vēlāk, kad mēs citreiz gājām pirkt viņai kādu kreklu, bērnu nodaļas ir diezgan atšķirīgas - meitenēm bija pārsvarā rozā toņos, ar ponijiem un mikimaušiem, bet puikām bija tumšos toņos un ar videospēlēm, tā kā viņai puiku krekli bija vairāk saistoši, mēs kādu laiku kreklus pirkām puiku nodaļā. Tagad, kad viņa pati izvēlas kādus kreklus tīmeklī, tie būs vai nu mākslinieciski zīmējumi ar skeletgalvām vai kādu mūzikas grupu, kas viņai patīk. Viņai joprojām nepatīk kleitas, bet nesen iegādājās rozā zābakus un joprojām nevēlas griezt savus garos matus. Kā teikts manis linkotajā Evas Kurilovas rakstā:

“We let them be themselves,” says a pediatrician in this NBC News story about a 5-year-old girl who was being socially transitioned. “So, they cut their hair and they wear their clothes and they wear their shoes they want. And they wear jewelry or they play with the kids they want to play with and they do the activities they want to do. We call that social transition.”

Funny, I was also allowed to cut my hair the way I wanted, wear the clothes and shoes I wanted, play with the kids I wanted, and do the activities I wanted. But instead of calling this a “social transition,” the adults around me thankfully just called it “letting a child be a child.”

----

P.S. aizmirsu pateikt par vēl vienu no disforijas diagnozes punktiem:

"A strong dislike of one’s sexual anatomy"

Runāju tikai no savas pieredzes - sākoties pubertātei, nepazinu nevienu sava vecuma meiteni, kura neizjustu diskomfortu par savu ķermeni, mani pašu tas tolaik tā nomāca, ka nevarēju iet peldēties bez dvieļa apkārt, kuru metu prom tikai pēdējā brīdī, ienirstot ūdenī.