│₪│₪│₪│₪│

Diskusija piekusīja

3 sek.

"Noziedzies vien, noziedzies pati pret sevi un dari sev pāri, mana dvēsele; bet vēlāk tev vairs nebūs izdevības sevi cienīt un godāt. Jo ikkatram ir tikai viena dzīve, viena vienīga. Taču tev tā ir gandrīz beigusies, un tajā tu neesi gādājusi par sevi, bet gan rīkojusies tā, it kā tava laime būtu atkarīga no citām dvēselēm... Taču tie, kuri uzmanīgi neseko savas dvēseles tieksmēm, neizbēgami ir nelaimīgi."

Marks Aurēlijs - Meditācijas

Jaunais eksperiments ar miega slimību centru gan ir galīgi garām.
Līdz šim es vakarā aizmigu acumirklī, pa nakti modos augšā trīs četras reizes un pa dienu reizēm jutos tik miegaina, ka aizgāju pagulēt 15 min ap pusdienlaiku (jo māku (mācēju) aizmigt uz skaitli trīs, ja vajag).
Miega slimību centrs iedeva man kaut kādas good rem caps, kas uzlabošot miega un nomoda ciklu.
Es joprojām pa nakti mostos trīs četras reizes, vienīgā pārmaiņa ir, ka... nespēju aizmigt. Paiet no pusstundas līdz pusotrai stundai, līdz tas izdodas.

tagad esmu nenormāli agresīvs.
tad, kad Guntu pasargāju, tas džeks knapi turējas, lai man nesistu pa seju. mēs visi satikušies uz sēnēm, apmainījāmies ar skūpstiem, labākie draugi. pienāca džeks, un domāja, ka arī viņam tas ļauts. es viņu reāli pazemoju "ko tu iedomājies, dzīvniek?"

es rakstu void. tu neapzinies cik milzīgās briesmās esi. ļoti mierīgu cilvēku nokaitināt, tu neko dzīvē tādu neesi pieredzējis. horoskopa Lauvu nokaitināt? es pats gribu redzēt. tu pārsauksies par jebko. tavs suicide mani neuztrauc. tikai Laurai sāpēs. te vairs nav par Lauru. nav bruņinieku, ir brutāli vikingi

par Lauras slovāku džeku. man ir ļoti slikti plāni. atbraukt ar saskočotu seju iebiedēšanai, un aerosolu acīs, tad sist ar āmuru, jo citādi, es invalīds, neuzvarētu, nomainījās. Lauras tētis ļoti lūdza, lai nebraucu, tā nedaru, jo galvenā cietēja būs meita. es pats skumji domāju, ja es viņu sakropļošu, ticami mani sagaidīs cietums, un ar to dzīves beigas.
es padomāju vairāk, un atradu veidu, lai iznīcinātu to slovāku pilnīgi likumīgi, bez vardarbības. es rakstīju MI:

es nezinu. es ceru, ka viņu iznīcināšu. mana vājā puse, kas esmu mierīgs cilvēks. man ir ļoti grūti plānot ļaunumu, bet tas ir jādara. Gunta nekad dzīvē nesajutās droši ar mani. un kad es reiz uz sēnēm pagrābu spēcīgi viņu aiz rokas, lai random cilvēks nebāž lūpas viņu noskūpstīt "beidzot! es jutos tik pasargāta". viņa dievināja mani visu vakaru. moments, ko viņa pat nevarēja iedomāties manī.

Laura zina tikai par feisbuk projektu, kur es efektīvi viņu nonullētu. bet ir cits, ka viņš nespēs atgriezties mājās, slovākijā. mūžīgs bomzis. ir reālas idejas.
tas viss prasīs gadus, bet Adrians vairs nepastāvēs

bezdarbnieka dienasgrāmata: šodien beidzot iztulkoju savu cv latviski

Telefons-kondratjevs-maps

LORD