│₪│₪│₪│₪│

Mēs ar Lauru easy staigājām pa Rīgu. Divi pilnīgi ārzemnieki. Es tolaik ģērbos kā Laura mani salika. Un tad brauc garām Gunta, uzsignalizē savā auto. Mēs ar Lauru paskatījāmies. Tik easy, mēs esam totāli frīki. Pamājām atpakaļ ar dziļu cieņu, un turpinājām iet.

Gunta bija tuvu lekt ārā no mašīnas, bet 3 joslas, pie stockman. Nesanāktu nu nekā

Kad mēs satiksimies? Kad Laura būs sapratusi. Viņu mīl visi. Mana mamma viņu dievināja, pat reiz Laurai skrienot pie manas mammas istabā "kā jums nav kauna, dročit dēlu, ja viņš paģirās nespēj reaģēt uz sitienu, tikko jums vajag? viņš ir cilvēks"
Mēs satiksimies meibi manos 70. Kad Laura jau būs kundze, un nekādi slovāki vairs neskatīsies uz viņu. Slovāks ir reāli atpišams. Viņu interesē Lauras peža un viņas grūti nopelnītā nauda.

Nav jāatkārto – Jāzeps gribēja Lauru, viņa bioloģiskās mammas vietā. Tiešā tekstā pateica. Gunta pieklusa – redzēja ka esam ar Lauru salīmēti. Pilns respect no Guntas. Es saku, visi dievina Lauru

Kā Laura mani bildināja.

Pamodāmies rītā, kad viņai jābrauc uz NL.
Es sadrupināju Wellbutrin, paņēmu pa nāsīm. Dzēru kaut kādu vodku. Un autobusā uz Rīgu atvēru balderiāņa tinktūru, izmaucu 2 pudelītes uzreiz. Es varu iedomāties kā tas autobuss smirdēja. Tinktūras ož pa kilometriem. Es biju tik ļoti apsities, ka runāju nenormāli skaļi autobusā. Nabaga pasažieri.

Un 10 minūtes, pirms kāpt ārā, Laura jautāja "tu precēsi mani? es tev apsolu, pēc gada mēs precēsimies"

Solījumi nav nekā vērti. Ir 2026, un mēs joprojām neesam laulāti. Tieši tāpēc es nekad neko nesolu. Ever, nekad. Esmu redzējis tik daudz lauztus solījumus, ne savā dzīvē. Solījumi ir ceļš uz elli

Es [ne]dibinu plānus. Gribētu pamēģināt, kas ir Goldie. Es domāju, tur ir ļoti plašs space. Bet mēs līdz tam nenonāksim.
Nu, reāli, kā tas izskatās. Steberējošs ar spieķi, pimpi pat nepieminam, bez zobiem, bez normāliem ienākumiem.
Laura jau to visu ir apēdusi. Viņas laikā man bija pietiekami ienākumi. Bet pat tad viņa negribēja skūpstīties, jo man mutē ir izgāztuve – daži nopuvuši zobi.
Es joprojām turu viņu fokusā. Jo, kuce, bildināja mani kādā 2020. Man visa pasaule sagriezās šķērsām – princese pati tevi bildina.
Nu, un roku dzelži uz visu dzīvi – tu esi Siguldas princeses bildināts. Cita ceļa vairs nav.

Lauras skaistums ir neaprakstāms. Dievība

jūs kāds bijāt uz RCHV salidojumu?

grasoties aizvērt yt, par nelaimi man izleca live stream no tā paša women=npcs guy. es, protams, nespēju nepaskatīties. viņš jūtas diezgan pavasarīgi un ir nolēmis, neskatoties uz visu, tomēr izmēģināt savu veiksmi ar pretējo dzimumu un attīsta visādus scenārijus kā tas varētu notikt, vienā brīdī viņš sāka dot padomus. padoms kā pietuvoties sievietei, ja sievietes ir divatā vai grupā:

"hello ladies, don't u mind if i join u? i couldn't help to hear that this conversation is lacking some testosterone"


just kill me now. es no sirds smietos, ja tas būtu domāts kā joks, bet nē, tā bija genuine viņa labā ideja un tas skanēja tieši tikpat creepy cik to var iztēloties. kāpēc tā ir kādu jāuzrunā? mēs esam cilvēki tāpat kā tu. [viņam ir pāri 30 btw]

yt ir nolēmis, ka mani interesē nomākti prāti un man piespēlēja vēl šo: kanālu, kurš radīts ar vēlmi cīnīties ar atkarību, lai dokumentētu katru dienu. šajā gadījumā runa ir par atkarību no porna, atkarība viņam esot kopš 4. klases (!). man tas vispār ir grūti aptverams - es nedomāju, ka viņš izliekas vai melo, bet vienk tiešām grūti to aptvert. es zinu, ka nevar salīdzināt mūsdienu info plūsmu ar to, kas bija manā pusaudzībā, taču man pirmo reizi šāda tipa video parādīja, kad biju 9. klasē un tas bija puisis ar kuru tikos, man tolaik tas likās derdzīgi par ko viņš bija ļoti pārsteigts un teica, ka tas tāpēc, ka es vēl neesot gatava. tas gan viņam netraucēja pavisam drīz ieslēgt atpakaļgaitu un mēģināt mani pārliecināt, ka es tomēr esmu gatava.

vai sieviešu saskatīšana tikai kā npc nevarētu būt saistīta ar pornu - šāds arguments reizēm parādās. manuprāt gan to skatās lielākais vairums vīriešu un tas viņiem nav licis nonākt pie secinājuma, ka sievietes nav cilvēki, bet.. ja tas sākas tik agri (atkarība no 4. klases wth), tad varbūt efekts ir citāds.

kokteilis, ko es šobrīd vēlētos pamēģināt, ir Ferrari.

tā sastāvā ir Fernet Branca un Campari, cik no neuzticamiem interneta avotiem spēju saprast, kuri tiek apvienoti apmēram vienādās daļās glāzē, kuras veidam nepievērsu uzmanību.

Jāsazvana Lauras tētis. Viņam būs informācija, vai Laura jau ir ceļā uz LV.
Es vnk gulēju: alko, kaņepe un xanax. Tik labi izgulējos, gandrīz ecstasy. Man beidzot bija miers.
Pamodos 19:30, lēnām aizšļūcu pēc alko.

Un, protams, es negribu kauties ar Adriānu, jo galvenā cietēja būtu Laura. Bet būs jādara, ja tas murgs būs LV.
Esmu mierīgs kaķis, bet reāls kaķis

the fear, the wasting away, the tortured extinction, the obstinate means of resistance, the naive beIief, the famines that go unmentioned, the trepidation, the stubborn determination to learn, the imprisonments, the hopeless struggles, the withdrawal and isolation, the arrogant powers, the blind wealth, the maintenance of the status quo, the numbness, the hidden ideologies, the flaunted ideologies, the crime, the whole mess, the ways of being racist, the sIums, the sophisticated techniques, the sirnpIe games, the subtle games, the desertions and betrayals, the unshrinking lives, the schools that work, the schools in ruin, the power plots, the prizes for excellence, the children they shoot, the computers, the classroorns with neither paper nor pencils, the exacerbated starvation, the tracking of quarry, the strokes of Iuck, the ghettos, the assimilations, the immigrations, the Earth's illnesses, the religions, the mind's illnesses, the musics of passion, the rages of what we so simply call Iibido, the pleasures of our urges and athletic pleasures, and so many other infinite variations of life and death. That these commonplaces, whose quantities are both countless and precise, in fact produced this Roar, in which we could still hear intoned every language in the world.

E. Glissant, "Poetics of Relation"

problēma ar pirmo cigareti ir tāda, ka ar to nekas nebeidzas, ieiet ritmā un atkal pīpē visu dienu, bet jācīnās par katru atlikšanu, tas pat ir interesanti, atlikt.