zivs - 23. Jūnijs 2024

Helēna Kozlova - Pārcelšanās (1996)
https://www.youtube.com/watch?v=7eaCqMWjv9s&list=RD7eaCqMWjv9s&start_radio=1

Vispār sākās ar Fischerspooner - Never Win
https://www.youtube.com/watch?v=Uhq8lDmUmqo&list=RD7eaCqMWjv9s&index=2

"This is my church, this is where I heal my hurts"
Faithless - God Is a DJ (Live At Alexandra Palace 2005)
https://www.youtube.com/watch?v=1ltoAcZrjBw&list=RD7eaCqMWjv9s&index=9
No future for the pain. Tagad jūs dabūsiet. Tīru sintētiku, no šodienas apņemos sākt.

Arī klausīties Korn, Tool, SOD.
Dievs, cik kruta ir Tool. Kur agrāk bija mans nenobriedušais gars.

Ir labi. Es esmu sakošļājis Tool dziesmu dzīvē, pieprasu next lvl.
Es tiešām to visu pats esmu izdomājis bez Tool tekstiem, kuri, acīmredzot nav pārāk gudri, jo es neesmu (vai rakstījuši ļoti jauni). Tik ļoti vienkārši, un pat neinteresanti, man garlaicīgi

There's a shadow just behind me
Shrouding every step I take
Making every promise empty
Pointing every finger at me
Waiting like a stalking butler
Who upon the finger rests
Murder now the path of must we
Just because the son has come
Jesus, won't you fucking whistle
Something but the past and done?
Jesus, won't you fucking whistle
Something but the past and done?
Why can't we not be sober?
Just want to start this over
And why can't we drink forever?
I just want to start this over
I am just a worthless liar
I am just an imbecile
I will only complicate you
Trust in me and fall as well
I will find a center in you
I will chew it up and leave
I will work to elevate you
Just enough to bring you down
Mother Mary, won't you whisper?
Something but what's past and done
Mother Mary, won't you whisper?
Something but the past and done
Why can't we not be sober?
I just want to start this over
And why can't we sleep forever?
I just want to start this over
Why?
I am just a worthless liar
I am just an imbecile
I will only complicate you
Trust in me and fall as well
I will find a center in you
I will chew it up and leave
Trust me
Trust me
Trust me
Trust me
Trust me
Why can't we not be sober?
I just want to start things over
And why can't we sleep forever?
I just want to start this over
Why?
I want what I want

I want what I want
I want what I want
I want what I want

Jāpalasa vēl Tool. Viņi vispār neko nedomā? Pirmā klasīte, bļaģ, popmūzika.
70kg iepublicēja Massive Attack, ko es "fans", nebiju tā speciāli lasījis, tikai cik saklausījis, griež 100x lielākas domas, klusi stāvot visam pāri.
Korn, jā. Tur bija domas.

Tātad nav jālasa Tool, jo neinteresē salīdzināt, vai viņi ir vairāk attīstījušies, vai atpalikuši, sākām no vienāda. Tool mūzika manām ausīm ir Korn. Nēģeriem visi baltie vienādi. Stabili te iekļaujās Nine Inche Nails, pāri visiem nosauktajiem, tikai ne pāri Massive Attack. Milži, to nevar un nevajag salīdzināt.

100 + 1 reize ir teikta. Ja gribat pazīt mani mats matā, vienkārši NIN - Hurt. Klausoties, pilnīgi katrā rindā sevi pazīstu. Arī "needle tears a hole, to feel if I still feel", ne tikai papīra nazis, bet aptrakušām acīm, ziemā sadabūt aptiekas adatas (aptiekā, kad taisīju šovu, ka tagad duršos, man ar smaidu pārdeva "nāciet vēl"), smalcināt antidepresantus, vīnu, vodku ievilkt 2ml šļircītē, vnk caurdurt vēnu principā. Kā griezt un publicēt. Es to vairs nedarīšu. Par laimi, es apsitu galvu, un saņēmu kuponu uz Pole Position, iziet no čiken kartonkas durkas. Man pat nevajag neviena skatītāja (rakstīšanai vajag vismaz vienu, ne konkrētu. es to rakstīju word cibā. es šo laiku rakstīju cibu wordā, un secināju, ka bez kaut vai viena lasītāja iet blāvi). Man pietiek ar to, ka Dievs ir ložā, un es drīkstu piedalīties. Citādi. Bet rakstīt varu, tikai, ja kaut viens izlasa. Un tas nav kāds vai kāda. Heiteri nav velkomēti, bet tumšā stūrī es piekristu kaut vai uz heitera acīm. Tekstam briesmīgākais ir nogrimt ignorētam, jo viņš ir dzīvs, kamēr plūst.

[+] nevar zināt, kas cibu lasa.

Labi, beidzam dzēsties turp un atpakaļ.

"Murder now the path of must we
Just because the son has come"

Ā, ok. Tool - Sober. release date 1993.
Es gadu, divus aizkavējos. Kad sāku pīpēt zāli un patiesi sāku aizrauties ar domām, 94/95 sāka iepērt, šīs citētās rindas mani nomocīja dabīgi, ne tuvu neko nezinot, pat angleni normāli ne.

Nelūdzu nevienam, ko saņemu (ā mīn, Dievam pat nelūdzu, ko saņemu, tikai kādreiz pešķiebju ausi spekulatīvi – "Tu taču zini", jo nereti ir kad ausi jāšķiebj, jo šķiet neizglābjami ar pasaules fake algoritmiem, un mācos (ar Tēju, man būtu ko runāt vienvirzienā – atvērt read-in, un write-in, man šķiet), Antropoloģijas izpētē nav jāiet. Nav viss kā uz delnas.
Kosmosa meitenes vispār ir tādas, kopējas vienā virzienā. Ko saņem pretī, nezinu. Nez, cik viņām ir interesanti dot. Man gribās domāt, ka manī ir vairāk femīnā, kā vispārēji, jo es arī reizēm spēju citiem iekopēt, un prieks tajā ir, ka viņiem ir ko atrast kopēt, bet meitenēm tāda ego tripa nevajadzētu būt.
KJa tev mājās ir elektrospuldzes, taču neatnāc katrreiz mājās, un nepriecājies, klikšķinot slēdzi.

Warpaint =
1. Ļoti maigas, ārēji mazdepresīvas, ļoti iegruzītas domās, sajūtās, jo viņām ir ko, tikai domā citādi, vai nepietiekami, un Trents pateiktu, ja viņas nevarētu. Es arī tā īpaši neko gudru nekad nepasaku. Man ir space. Ja smadzenes nat sufficient, es modificējos;
2. Mans sexy style. Mūziķe, reālā bandā. Fizikāli acis liela izmēra. Par pārējo neonanēsim cibā;
3. Nirvana. Es vnk nepazīstu "alternatīvās" meiteņu bandas. B et meitenes par jums visiem sumpurņiem ir pārākas. Gnidrim tikai atliek pavilkt savu žīdu aizkaru, ka katapultēts laimīgi noelsīsies, atkrītot uz klona. Es to saku, ka ne jau Gnidrim izdarīšu kādu masāžu, bet vnk lai izmet savus mājdzīvniekus arēnā.
Bet es to nedaru, jo Gnidris reāli cieš. Es redzu. Nekādas vēlmes tā darīt. Gaņjau viņam arī ir harpūnas. Par ko mēs aizrunājāmies?

==========================================

Šajā pusstundas starpā, es kliedzu balss saitēm, nospriegotām, uz mammu. Lodžija vaļā, cik korpusus, diez varēja dzirdēt.
"Jā, mammu, tev ko vajag?"
Ir mana brīvā telpa, par viņas apmaksāto mitekli, bet ne tas. Man ir mans vienīgais laiks, būt savās mājās. Vienmēr, kad mammai vajag. Atskriešu.
"es tā kā rakstu [cibā]".
Kaijas panika, vajagot tagad.
"jā, tagad"
"ko vajag?"
"atnes man ** eiro", ko esmu viņai jau sagatavojis iedot pa dienu, un informējis, jo atnācis vēlu, kad viņa jau gulēja.
"puspiecos no rīta?"

Mana telpa, mans laiks, mans iespējamais "domas lidojums". Vnk kick. Mammas invaliditāte uz laikiem diennaktī, izrubī viņai empātiju. Insults fakin ir kā heroīniķis – nospert draugam, to kas uz galda. Es nenosodu, but I still feel too, her illness sometimes doesn't.

Ar speed joprojām, es uzsprāgu. Man jau pa dienu bija piekususi balss, un runāju sexy, pilsētā, ne gluži Leonard Cohen. Tāpēc kaimiņu tālākie kvartāli tika pasargāti. Bļāvu no rīkles. Finālā "bez tevis apmaksātās vietas, es būtu bomzis, bet ši ir mana vieta, laikā, kur es varu rakstīt [cibu, vai jebko darīt]. Tev ir visa diena, kad atnākšu, kad vajadzēs. you bitch motherfucker, tu vispar saproti, ka man nav māju. Es bez tevis esmu bomzis, es vienkārši mukšu uz spāniju vai nīderlandi, bet ja man parādīsies tam nauda, vai es mukšu? nē! šīs ir manas vienīgās mājas, kur atgriezties, un te es varu rakstīt naktī, un (arī jūtos) varu justies mierā"
"tev vajag lai es steidzmi pieceļos, un nāku nolikt tev uz galda pusspiecos tavus eiro?"
Vāks. Balss, kādu laiku būs koena. Iedomājieties, sirsnīgs, mammu mīlošs cilvēks uz amfetamīna, kurš ir nokaitināts no mīļotās [mammas] pilnīga "žīda" aukstuma?
Nestāvēja neviens akmens vietā. Pīpējot ārā, jau ar kaimiņu pārmiju vārdus. "Ļoti atvaino! Es citrreiz aizvēršu [balkona] durvis, ja tā"
"Viss labi, viss labi" Dzirējis bija really viss rajons.
Pārliku izvēli uz mammu, tāds pats žīds, kā es audzināts.
Pilnā balsī pa rajonu, jau pašā noslēgumā "Es dzīvoju uz tā, lai sāktu tagad ņemt. Man ir. Tagad 2 dienas nomodā, nahui."
Sataisu strīpas, kaut gribēju iet gulēt. Bļauju pa istabu, aizelsies "Vienu, mamu, par tevi..", nepabeidzis tekstu, skroderdienu silmačos ievilciens, lai arī rajons dzirdt. Jo ja teātris, no kā sen neviens vairs neguļ, tad lai rekvizīti, ja nav redzami, lai ir dzirdami. "Otru par sevi". Atkritiens krēslā bija izteiksmīgāks par ievilcienu.
Pīpējam ar kūmu lodžijā, drīz pēc tam, un bija arī minētā atvainošanās. Viņš tuvu smaidīja. Katram ir problēmas ar mammām. Esmu dzirdējis, kā viņš izmisis savu nosauc par kuci. Kam tik nav. Vārdus te noteikti nē.

Pamodos, skanam warpaint. Kā es mīlu tās mūziķes ar Dieva dāvanām.
Smieklīgi, ka konfilkts bija arī sapnī, un mamma mani modina, man esot darbkrēslā, tepat ausīs pie altāra. Pietrūkos, vismaz pacelt vaigu no velveta ceļgaliem, izskaidroju savus filosofiskos apsvērumus, neatvēris acis. Vēl savācos, lai netek nekas no mutes ārā, kad atliecos. Tur (nav neviena) ir tikai Warpaint.

Man šķiet, es jau gadu par viņām fanoju. Mans patrons, Virginia, es zinu, un pateicos par Tavu attieksmi, jo mēs viens otru lasām, vismaz es Tavus tekstus gaidu, kā Tējas. Reti, tāpēc īpaši labi. Kauns, Tēja!, Tu nedaudz vairāk kā 40 sekundes uzliki noklausīties, kas tas par troksni, pirms izslēgt, pirms prokrastinēsanas laimīgajām beigām, "nu jā, laikam varētu būt, bet huju, man tagad jāsāk" Man arī nebūtu laika, ja pusstundu esmu mocījis darbu, un ir cerība to beidzot sākt.

No Warpaint sāktu ar Jenny Lee. Visas Dieva dāvanas. Mūzika šeit sanāk background. Viņa vienkāršu staro, ja acis ir depresija. Jebkādi mati, sirsnīgākā attieksme, ko var redzēt pret bandas draudzenēm un dzīvi. Seksīga [tikai tāpēc vien, seksīga]. Man nevelk par to parunāt.
Spotify es ļoti reti reti ko abonēju, un Jenny Lee jā. Dieva izdevies putniņš, un tādiem nav viegli. Te viņa ir viegla. Tā ir tāda soft nirvana, ko es varētu saprast, ja no sākuma būtu tajā bijis.

Goldie ir aizlaidusies, vai iepirkusi popkornu.
70kg ir kļuvusi par vēstuļdraugu. Nebaidies. Es nekur nekustēšos bez tevis, Goldie.
Draugi ir ok, mani grūti iegūt par draugu, un reti kad kādu spēju tādu uzskatīt.

Teksts aiziet strupceļā. Kamēr draudzēšos, un runāšu par mūziku cibā, izskatos kā aizņemts/closetpoc.
Tā ir. Tas nav sexy. Ja tā tad plīs. Es palieku mājās. Eiropas tradīcijā, pa vienam.

Bļaģ, kā var nesaprast, es nemeklēju pāri.
Ir tādi mehānismi, ar soļa gājienu. Viņiem parasti ir stingra atspere. Tā labi nav izdevies izpētīt, jo man nebūt nav tik stipru plaukstu, kā runāju, tikai proporcijā pret augumu, cilvēki ir brīnijušies.
Tur vajag ļoti ļoti lēnām redzēt, kā mehānisms darbojas. Solis ir, kā Tom Waits skarbais, un tikai viņa piedziedājums, Bussiness, bussiness, ka neko pielikt, ne atņemt. Viņš divkārši tajā piedziedājumā nospiež to mehānismu. Un tad tas vairs nav atceļams.

Es nospiedu vienu reizi. Atleca ar atsperes skaņu, spiedu otrreiz, nošaubījies, noslaucījis pliko pakausi, plauktā pieregulējis rādio, kaut brutāli bija jāklipsē uzreiz, kā muitā zīmogs, hak-hak, zelta skavas pasē.
"Nām na ēstōnsko-čēhoslōvāckōi graņīcē nādo sjō dodūmaķ"

Tas, ko bruņinieks toreiz nodzēsu, bija lepns idiņš, viens no desmitiem teikumu.
Bet jāsaka atkal. I'm skilled player-killer. Don't play with me. Jo es negribu nogalināt, bet bez iepriekšēja nodoma. Cibas draugi, paburkšķēt, ok? Lai neattopies borščā. Patīk runāt. Tad jānogalina mani, lai es nerunātu.
Laikam toreiz bija jārediģē, ne jādzēš, bet sirds gribēja palīdzēt, un nerunāt ne vārda. Bet esmu kļuvis samurajs ar kebabos tērētu zobenu. Ja jācērt, tad jācērt, kā piektā gadā (2017). Es atkal kļūdījos. Draugos meibi grūti palikt. Man nē, jo Tava pasaule patīk. Goldie tā noteikti neuzskata, arī ja nebūs. Man viena alga. Tom Waits divreiz nospieda atsperi. Es runāju cik tieši varu.

Izeju vispār ārpus rakstītā. Bussiness bussiness man asociējās ne ar muitas zīmogiem, bet ar uzstājīgu valsi, un kājas pievilkšanu. Kā izteiksmes veids varēja arī būt zīmogs. Nevajag nekādas asociācijas.

I'm good at that, ka es pats nevaru noteikt pilnīgi staipīgo kontekstu, un nereti ja redzu, ka jāpaskaidro, es atstāju to, kā ir. Pilnīgi jebkā. Lai interpretē. Khui, lai ciba pati tiek galā. Ja kāds iekļuvis zem 18, apsardze vai police būs klāt, sazvanīs vecākus.
Bet šeit ir citādi, un te nevar tādas paviršības, jo es negribētu ar sevi spēles, ja es mīlētu.
Tāpēc zīmogs ar soļa gājienu der ļoti, kā konteksts

Nekāda interese par rītu. Par mammu vienu, un par sevi vienu, bet tas bija sen, bet es sapirkos austrumu ēdienus, šausmīgi daudz izmantoju bolt, visos veidos. Fiksīti atstāju pie katra kvartāla, un jau tā norubījies no strādāšanas, negulēšanas, speed, ka brīnījos, cik tukša Rīga, un cik mainījusies. Ak, sestdiena? Jā, labi. Pulkstens 9 vakarā? Mani grūti pārsteigt, bet nu, tad jāņem vērā, ka tūlīt viss būs ciet. Es gāju pēc darba sarunas, un domāju, fak, 9! Vakarā 9. Tepat vērmanes tuvumā ēdnīca. Ko es ēdu brokastīs? Es ēdu? Kad bija rīts? Kas notika pa dienu?
Kaut kas, Animācija? Meibi. Olas vārīju. Animēju. Tad tas bija šodien?
Ar mopēdu labi klājās. Visi viņi mira nost pa lietu, uz vienas baterijas lampiņas, ap 17km/h. Es nekur nesteidzos. Pēc tējas namiņa dabūju tādu pašu – ir 4km attālums atlicis, pēctam trīs, pēctam 2,3km palikuši baterijai. Nemainīju vairs, es pat mopēdam esmu uzticīgs.
Neviens netiek apvainots, noteikti ne Laura, jo viņa visiem spēkiem tolaik aicināja kopā uz NL, arī otrajā reizē, kad devās prom. Nezināt kāds viņa ir empāts, un ka viņa ieguldīja sevi visu, lai tas izdotos. Man nebija iespēju. Viņa ir ļoti true. Bet vairs par viņu neko runāt. Par nevienu vairs neko. Es tomēr sasitu galvu, un nācu pie prāta.

Varbūt vēlāk ko vēl. Runāt. Vienkārši runāt.
Signāls ir pieminēt Lauru. Kaut kas vairs nav labi.
Šņabene jau šajā teātrī bija. Nepatīk, bet būs jāiet.

* "Bolt atstāju pie katra kvartāla". Nu jā, domāju pabraukšu, nezin ko ieraudzīšu, ko man vajag, kvalitatīvu dzērienu bodi. Absints Rīgā naff :( Protams ir, bet maza pilsēta, un reti. Un ik kvartālu kaut kāds stop. Ieejot 90'o eirovīnā, kā gaģušņikā, jo jau zināju, ka tur nekā nav, bet cik var, iedomājos par Virginia, jo Japāna. Skolas laikā visi sapņoja. Japānā esot slīdošās ietves. Tagad domāju, 2024, kāds gan tur būtu komforts, ja pat 2024, ne 1988 būtu. Skriet pa eskalatoru augšā, vai ar riteni pa kāpnēm uz pleca, vēl tepat ziepenē, uz 8. stāvu, ne braukt ar liftu.
Bolt ir japānas slīdošās ietves 50-gadīgiem, pāris naktis negulējušiem cilvēkiem, kas jau aplauzušies, ka absints tač nebūs atrodams pat godīgā centrā, vienkārši ceļo nezin kur.

Kāpēc lai es runātu. Vakar nebija kāds ārpuskārtas reibums, bet es biju pilsētā. Tas bija ceļojuma iespaids. Man bija ļoti noguris ķermernis, un pietiekami saprāta, lai izvērtētu, ka pastaiga, kaut ļoti gribētu, nav šodienai. Rīga ir mainījusies. Atsvešinātāka un komerciāli rietumnieciskāka. Ļoti īsā laikā. Man der, jo kaut kur tam jāiet.
Bija gan drausmīgs fakts. Uz Tērbatas un Ģertrūdes tas food court, vai kāviņsauc 13. Man gribējās ēst, un bija nauda, bet es tur nekad neietu. Īlons Masks lai pats tur iet. Tā vairs nav Rīga, sorī.

Sapirkos gardus Vidusāzijas ēdienus vienkāršā ieskrietuvē, pa lēto, bet daudz, vēlāk jau pārliecinājies, cik fakin gardi, un te nu esmu.

Dienasgrāmata. Sestdienas vēls vakars. Ārā jau gaisma.

Dumjshputns, vai kas līdzīgs "jāēd ir tik, lai paliek priekam".
Nope. Jau iepriekšejie teksti ir pirkstu ģenerēti. Ko es darīšu, nopircis alkoholu? Būs prieks? Stundu jā.

Es gribu atgriezties pie Helēnas Kozlovas. Un nerakstīt neko.

Dzēsts pēc vajadzības. Bruņinieku laiki ir cauri. Tikai ne šajā zemē. Ja kāds tic, ka es spēlēju, tad viņš ir nokļuvis borščā. Es spēlēju at full, līdz pirmajām asinīm, kā godājami 19.gs. krievi kāvās. Asinis ir bijušas, man tā šķita.
Tālāk, fanojat, bet es vienkārši rakstu, jo tolaik (gadi ap 2021) princesei esot vēl iespējamai, es nevarēju pārtraukt rakstīt. Es sapratu, ciba vai Laura. Mānīju sevi visādi, bet man ciba nav apstādināma, un es analizēju par daudz. Es neizvēlējos cibu, bet cilvēku.

Apstādināt, varu pateikt, var mani satiekot irl, un kārtīgi parunājot. Nogāzt gar zemi varat izvēlēties visvārgāko. Viņam beidzot būs iespēja, sevi parādīt. Nolikt gar zemi var:
* ar represīvajām metodēm, bet nokavējāt. atgriezos no veikala, un uz CD vāciņa gandrīz nekā nav
* ļoti nobiedējot. bet tad ļoti ļoti. mana wild sadzīve, kas nākamnedēļ, jums varbūt pat nav bijusi. bet jūs, drosmīgāki tiktu tai cauri. es arī (redzēšu kā man ies)

Meitene ir brīdināta. Ja grib palikt draugos, nekas nemainās. Please, no heartache. Draugs Tu esi vērts, patīkami runāt. Stop

Tagad sviests no wacap Guntai. Piektdiena. Šodien ir sestdiena? Izlaistas pirmās 4 ziņas, jo to tiešām nav jādzird:

WC 1
Es nezinu, Gunta, mani ļoti mīl, kopš galvas nespeciālas sasišanas (tas tikai laika aptuvenai noteikšanai). Kaut kas ir mainījies, mani ļoti mīl.
Džeks jūtīgs cibā uztraucās, ka ir mani aizvainojis. Šodien uzrakstīju viņam komentārā, jo man cibas vairs nav (mēneša laikā ir iespēja atjaunot) sirsnīgu garu tekstu. Cilvēki raksta, ne jau man, bet ciba ir vienotā noskaņā, un mīl. Es tik daudz mīlestības esmu saņēmis nedēļas laikā, ne tikai no cilvēkiem. Vispār. Un dodu. Man to nav jādod, no tās deg, to jūt, un dod pretī.

WC 2
"Kaut es agrāk būtu noteicinājis no galvas tomātu glāzes tilpuma asiņu" 🤣

WC 3
Tas laikam vienkārši bija šausmīgs nogurums un grams, jo mana sirds nevienu nepazina, arī Tevi

WC 5
Atceries filmu Pludmale, par salu, par ko "neviens" nezina, ar Kaprio, ko skatījāmies jaunībā? Ciba ir kas tik ļoti silts, nezināms svešu acīm, ļoti ļoti mazskaitlisks.

Kamēr pārrakstu digitāli tās kartona lapas parastas cibas atklātības, uz ko nav jāgaida. Es vnk runāju, nopirku kartonus un pildspalvu, jo telefonu atstāju mammai, video skatīties. Sēdēju uz malas ārā, un rakstīju uz kartona cibā. Parasta zivs ciba gaidāma, bet jāpārraksta ir, tāpat šnabs = ciba, darīt nebūs ilgi ko, jo miegs nenāks, un ar alko esot viens, vari tikai rakstīt nonstop. Tāpēc es nepārdzīvoju, ka tobrīd esmu ārā, jo var nedzert, nerakstīt. Darīt darbus. LND profesors, kurš arī ir cibiņš, pirms 2 gadiem teica, starp visu, kad alko bija paņēmis daudz deeper, cibu bremzē. Jā, tas ir totāls gambling. Es no šejienes izstreipuļoju ārā vortex acīm.

Jūs gribat man satikt sareibušu dzīvē? Es maķu tikai runāt, small talk, ne klauīties. Goldie good girl notinās. Laurai bija lielas cerības, ka viņai GirlPower. Jo džeks reāli ir ņemams, bet to slāni apkārt, un alko nav trakākais, ja bioķīmija vien būtu, nevar caursist. Nelepojos un nebrīdinu. 70kg, draugam tas neinteresē, Gatim arī nē, bet attiecībām, atomdurvis. Es pat neuztraucos, ka strāva security neatslābs. Ejiet nahui.

Tad rakstu savas mizerablu kartonus kompī. Tur būs par mammu un Lauru, nekas intīms. Atslābstiet.

Man galvā, caurajā, bija doma 20 dienas [būt bruņiniekam, lai nemaldinātu, un tad es nezinātu, kā atgriezties]. Tikai, ka neesmu atgriezies dēļ Tevis, bet paldies Dievam Tev nesāp, un esmu cibas pēdējākais heroīniķis. Mocījos tovakar. Štrunts. Apskatīties nākamajā dienā? Ņirgāšanās par meiteni. Bija ļoti daudz darba. 7+ no rīta vēl neviens neko nerakstīja. Virginia, "forever in debts for your priceless advice". Es varēju paelpot, "ka tā notiek", un neesmu "man who sold the world". Strādāju līdz vakaram, jau mierīgāks, ka neesmu pats pats pats pedējākais pimpis pasaulē.
Šajā ģļēvuļu pārbagātajā laikā, es nekad neesmu atpalicis. Es varētu? 20 dienas? Nerunājam zemāk, ko tu varētu irl. Būt lāpstiņkauli bedrē, nodevuši spīdzināšanā savus tuvos. Bet tie ir tikai vien paši vienkāršākie no zemajiem. Lūdzu, neizrādi. Tev ir ko rādīt, neviens to negrib. Es sadegtu, lūdzu, bez sāpēm kopā ar to elli, kas ir manī. Ne šobrīd elle, bet esmu redzējis.

Šobrīd viss ok

Runāju ar Gati, neatliekamais čoms. Es vispār neceļu klausules nevienam. Arī Gatis var bombīt dienām, no response.
Vairs jau netaisnojos nevienam. Mīļie saniedz kompī.

Bija brīvs laiks. Šodien toč brīvs laiks. Daudz. Cibai varētu būt, neklāsies. Pacentīšos par jums rūpēties, nepiesārņot.
Alkohols mans. Tāāāds aizgalds. Jau "sūtīju dirst". Arī liels runātājs. Zina daudz vairāk, bet kur viņš ir? 5400rpm HDD. Man ir SSD 4 kanālu. Speed vispār brīvs, lasa pacietīgi, un jau ir aizdirsts ar taukiem no tās sarunas.
Viss tik personīgi. Es viņam piedāvāju kā domāt, un Gatis ir cool, bet alkohola šļura man nolīst kā ķīselis gar vaigu. Man nav problēmu sabojāt attiecības, vai nolikt klausuli, kaut pats atzvanīju. Es esmu tur, kad dzeru. Tas ir neiedomājami pretīgi.
Iokaste ir nesaprotams. Detaļas nekad, bet attēlojumā viņš ir mīcījies tajā pašā kakā pa pilno, un tagad dreb, kā riebjās alkoholiķi.
Ar Gati es runāju tieši tādēļ, ka saprotu, cik tev mazs un ievainojams kompītis. Nedod Dievs, es jau pats rīt būšu atkal tur. Tā ir ļoti liela nelaime. Gatim vēl lielāka. Vārdos viņš saprot, un prātā, bet neredz ka mauc pa šoseju nozāģējis bremzi. Es nelaimīgi cīnos, un lūdzu (ne gluži Dievu) lai alko trips nepienāk tik drīz. Iokaste ir tērauds. Auksts kā tērauds. Ticis ārā, neviens netiks klāt, arī skaidrā. Visi ir nožēlojami mēsli, kuri nav tikuši ārā. Mēs visi 3 esam labi pazīstami.
Piedod iokaste, es sāku Tev piedot.

Alko man ir pilna māja šajās stundās savilkta. Man būs jāsadalās divos. Viens, kurš dzer, otrs izdomā kautkādu hūniju, kā sākt athodu jau tagad. Man godavārds to negribās sākt/beigt.

Lielīties ar SSD, jā nu var, iokastes garā. Sarunā pilnīgs processing, kaut pašam jau 200. Es redzu, nāk vīruss, hujak pa labi.
"Tu kaut ko laikam ne tā..".
"Nē, es visu tā" zināju detalizēti pateikt kas kā notika, analīzi, kopsavilkumu. Man ir lielas acis, ne tik lielas kā Jenny Lee.
Apstrādāju viņa informāciju. Viņam tas nederēja, jo gribēja manipulēt.

Iokasti aizmirstu savā cibā aprunāt, jo bijām draugi ilgu laiku. Es gribu viņam piedot.
Trash no malas es sev klāt nelaidīšu, ne skaidru, ne sadzērušos, un nekad nenosodīšu. Mēs visi esam auzās. Arī, ja es nebūtu. Tad es nekad nesaprastu, cik auzas ir lielas.

Tikai sāpes un mīlestība īsta taisno cilvēku. Tas ir mans papildinājums baznīcas sprediķim, kā cilvēks aug. Es mīlu arvien vairāk. Sāpes bija. Kad būs jānāk, nāks vēl. Es sev tās nedarīšu.

* 'Mīlestība īsta" ir mana "dzeja", jo es kaut kā neticu savai. Neesmu vēl redzējis. Zinu tikai to, ka tam, kam es ticu – dzejai (zinu tikai dziesmās, nekad neesmu lasījis grāmatā nevienu, garlaiko), kad reāli asiņo sirds, un sms no Dieva runā vienu un to pašu, un es raudu tikai, kad pieskaros tam. Tam nav papildvārdu.

Torņkalnā stāsta vienu single msg. Mīlestība. Apmēram tā, ka ar to jums pietiks, ja nespējat izburtot, ko saprast no kanoniskā klāsta.
Tik sekli, varu atļauties, labāk negribu mēģināt, jo te nav neviena, kurš nesaprastu. Es saprotu, tikai dažus gadus, ka tā pat ir teorija.

Un es saņemu tikai mīlestību

Es raudāju vienas meitenes klātbūtnē.
Viņa atstāja mani, un aizgāja uz virtuvi, lai džeks izšņukstās "nebaidies raudāt".

Torņkalnā, ļoti ticīgs mācītājs. MAni Neinteresē kanoni, bet tas, kas notiek viņā, kādu lodi viņš satvēris rokā, staro līdz tam, ka viņš gribētu sadegt, ja līdz mums tas aizietu. Nav nekā lielāka. (es toč neesmu muļkis, lai saprastu, ka Jēzus ir nācis mums dot Handsbook kā dzīvot.
Rozentāls kancelē knapi apvāca raudas. Viss, ko viņš gribēja pateikt, mani sasniedza. Es degu viņam līdzi. Viņš to pateica, man neprotot pārstāstīt "mīlestība". Es nerunāšu viņa vārdus, jo viņam tobrīd deva. Mani ir dubļi.

Ciniski, es teiktu citu Rozentāla tulkojumu. Tas ir mans:
"Jūs stulbie auni, paņemiet acis rokās. Viss ir tepat jūsu acu priekšā. Neko jums nav jādara. Tikai mīliet" Mani nav jāmāca, es to gaidu līdz dzīves beigām, un daru. Tāpēc esmu mīkstais, noraudājies

Patiesībā, tad nevajadzētu raudāt. Lielā satikšanās, varbūt. Man ir pastāvīgi Lielā satikšanās. Varbūt esmu online.
Tikko gribēju teikt, nav nozīmes cilvēkam kādam, tas ir vispārējs stāvoklis. Vārdu "stāvoklis", šis pats Rozentāls pretīgā grimasē ievilka dziļāk mutē, pažļembāja, un spļāva pāri kanceles malai. Es redzu to visu, kaut dzīvē, ne viņš teica to, ne darīja.
Šo noskatījies, es dzirdēju skaidrojumu. "Stāvoklis ir tad, kad viss stāv, nostājies vienā punktā". Es pats sapratu, ka tas ir tuvu nāvei.
Sanāk lietot jo latviešu valoda nav bagāta. Es vienmēr atceros.
Ja dirst ejiet, noliedzat mācītājus, tad Ģirts Rozentāls. Es nevaru. Viņš pārdzīvojis visu, kas manā dzīvē noticis. Viņam nebija varbūt jādara tādi šovi, nokļūt reanimčijā, un ko esmu darījis, Tu redzi, es esmu tik ļoti Tavā priekšā. Dievs neprasa upurus pilnīgi nekādus.
Es varu pierādīt negrieztām rokām, tikai kur ir mana paša sirds? Ports, kā viņš var tev pieslēgties, guļ. Guļ, pilnīgi visiem porti ir standby.

Dievs VAR pārņemt full mode. Es reizi reizēm to lūdzu, es negribu neko kontrolēt, tās nav manas "spēlītes".

Tad es lūdzu

Dievs, atņem man visu,
Kas man liedz tuvoties Tev,

Tu, mans Dievs, dod man visu,
Kas mani tuvina Tev

Atņem man mani visu, Dievs,
Un atdod mani visu pilnībā pats sev.

Izdomāju variācijas, ko teiktu bots. Viņš nav, kurš meklē.
Ctulhu ir vnk datorvīruss, Mi-doped. Tā arī jīzturās.
Smieties, kašķēties ar (vienkāršumam) GPT?

Nu, ja uztrauc, ka ir cilvēks ar dvēseli, kā mēs visi, bet izturās kā ļoti stulbs mākslīgais intelekts. Pat manis minētajā 1967, inženieri vistpupākie, kuriem neticamā kārtā vēl maksā naudu, neko tādu neatļautos.
Dzīvs, ļauns cilvēks, no pietiekami senas pagātnes, vai ļoti ļoti stulbs.

Padomāju par ctulhu vairāk par 10min.
Atslābt nevajag. Psihopāts tomēr, bet nevienu neapdraud.
Tas ir tā pat, ja es sāktu pievērst uzmanību tam, ka 12 gadīgai meitenei es patiku, un viņa mn pievērsa uzmanību. Kāds man ar to sakars? Džeka lepnums, ka patīk pat tikko sākušām domāt, kas ar viņām notiek. Izvemjos. Labāk lai tā nebūtu bijis.

Konstrukcijan Ctulhu tāpat, who cares, ka veco ļaužu namā kāds ir perfekti izprojektējis kā implantēt šahtu pie kuņģa, lai nav jādara tā riērbīgā ēsana veselas 11 minūtes.

Reāli slims cilvēks, ko pilnīgi ar balto lapu taču neņemtu Latvijas Universitātē.
Šaubos vai mindbond viņu ir redējis kādā zinātniskajā projektā kādus pēdejos gqdus. Pirms tam ok, smējās iedzēra kopā alu.

Viņam, jomām, kur neviens tā īsti nerubī no mums, ir projekti galvā, kurus pt kolēgas nesparot.
Ticētu, ka milzenis, man neaizsniegties, bet redzu tikai sapņotāju.

Ko es sev no rīta teicu? Tikai nepazaudē dienu muļķos. Ups, I did it again

Punkts ir uzrakstījis.
Bet pa šo laiku, es mainos. Joprojām mainos.

"Mēs" nnemirstam. "Mēs" esam, visi mani.

Kristīne, ne lielīties, vienīgi pateikties, ka līdzīga gara dvēsele, kā Helēna Kozlova bija manā dzīvē, un ir joprojām. Pieskarties, kas ir svarīgi. Kristīne ir dzidrākais ūdens, un visi dirdējuši. Es skatos katrreiz no jauna skatpunkta. Iedos lācim gaļu, nu, ja tik ļoti vajag. Drīzāk noglāstītu, un apsegtu ar sedziņu.
Es neesmu gaļa, es ceru. Oi onanējot jā. Nekad dzīvē. Kristīne ir tīrs avots, kas tek cauri zaļām lapām, un dziedē. Punkts, ja Tu arī esi online, Tu viņu zini.


"Tu" es rakstu tikai commercial. So, rakstīšu tikai "tu".
Tu rakstu arī ar cieņu, bet aizmirstiem. MAni Iemācīja 2 gana efektīvas meitenes – Feita pirmā, Laura to pašu. Mīļajiem neraksta ar lielo. Nevar atšķirt no necieņas. Nebažījieties, ja būs necieņa, jūs nojautīsiet,

Nav laika tagad prātam. Mīļās mūzika Danny Carey | "Pneuma" by Tool (LIVE IN CONCERT)
Es pat nezinu, kas tā par personu.
For Goldie, I'd suck her cock, do anything.
Persona, kas ir mana, saņem visu. Tikai lai viņai ok, viņu noturēt. Viss velti.
Ko jums dakteris ieteica? Ak NIN? "Every one I know, goes away, in the end?" Savādi savādi

You are someone else,
I'm still right here

Prāts ir uzbūvējis candy house,
Es nezinu, esmu patiesi vienkāršs cilvēks,
ļoti sapists prātā.

Izdomās meibi, kā. Redzēt tevi zebras skrējiena attālumā.
starp ceļu darbu lampām

Lūdzam iedzīvotājus nodot kokaīna krājumus, derēs arī amfetamīna krājumi, policijas iecirknī, Ozolciema ielā, 8.stāvā.
Jūs ļoti palīdzēsiet aktīvā policijas darbā.

Cik labi, ka ir kaut maza cūkkūts mājās. Istabā mētājas kedas, palikušas, kā spēju noaut. Kartupeļu turziņa. Vismaz kaut kas no nepielīmētās pasaules. Varam uzlikt Korn. Man jātrennējas, viņai patīk. Tool man pašam patīk. Ne tik sekli vārdi, ko es pats varu nahui.

YT domā, ka es guļu. Es gulēju {pagātnes formā}. Ko viņš domā, ka es nemāku klausīties Korn?
Oke bebe.

Oi. Ir līgo vakars.
Pakasu vaigu, pie žokļa stūra. Ko tgd?