23.. Jun, 2024 | 17:24

Patiesībā, tad nevajadzētu raudāt. Lielā satikšanās, varbūt. Man ir pastāvīgi Lielā satikšanās. Varbūt esmu online.
Tikko gribēju teikt, nav nozīmes cilvēkam kādam, tas ir vispārējs stāvoklis. Vārdu "stāvoklis", šis pats Rozentāls pretīgā grimasē ievilka dziļāk mutē, pažļembāja, un spļāva pāri kanceles malai. Es redzu to visu, kaut dzīvē, ne viņš teica to, ne darīja.
Šo noskatījies, es dzirdēju skaidrojumu. "Stāvoklis ir tad, kad viss stāv, nostājies vienā punktā". Es pats sapratu, ka tas ir tuvu nāvei.
Sanāk lietot jo latviešu valoda nav bagāta. Es vienmēr atceros.
Ja dirst ejiet, noliedzat mācītājus, tad Ģirts Rozentāls. Es nevaru. Viņš pārdzīvojis visu, kas manā dzīvē noticis. Viņam nebija varbūt jādara tādi šovi, nokļūt reanimčijā, un ko esmu darījis, Tu redzi, es esmu tik ļoti Tavā priekšā. Dievs neprasa upurus pilnīgi nekādus.
Es varu pierādīt negrieztām rokām, tikai kur ir mana paša sirds? Ports, kā viņš var tev pieslēgties, guļ. Guļ, pilnīgi visiem porti ir standby.

Dievs VAR pārņemt full mode. Es reizi reizēm to lūdzu, es negribu neko kontrolēt, tās nav manas "spēlītes".

Tad es lūdzu

Dievs, atņem man visu,
Kas man liedz tuvoties Tev,

Tu, mans Dievs, dod man visu,
Kas mani tuvina Tev

Atņem man mani visu, Dievs,
Un atdod mani visu pilnībā pats sev.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}