23.. Jun, 2024 | 04:12
Nelūdzu nevienam, ko saņemu (ā mīn, Dievam pat nelūdzu, ko saņemu, tikai kādreiz pešķiebju ausi spekulatīvi – "Tu taču zini", jo nereti ir kad ausi jāšķiebj, jo šķiet neizglābjami ar pasaules fake algoritmiem, un mācos (ar Tēju, man būtu ko runāt vienvirzienā – atvērt read-in, un write-in, man šķiet), Antropoloģijas izpētē nav jāiet. Nav viss kā uz delnas.
Kosmosa meitenes vispār ir tādas, kopējas vienā virzienā. Ko saņem pretī, nezinu. Nez, cik viņām ir interesanti dot. Man gribās domāt, ka manī ir vairāk femīnā, kā vispārēji, jo es arī reizēm spēju citiem iekopēt, un prieks tajā ir, ka viņiem ir ko atrast kopēt, bet meitenēm tāda ego tripa nevajadzētu būt.
KJa tev mājās ir elektrospuldzes, taču neatnāc katrreiz mājās, un nepriecājies, klikšķinot slēdzi.
Warpaint =
1. Ļoti maigas, ārēji mazdepresīvas, ļoti iegruzītas domās, sajūtās, jo viņām ir ko, tikai domā citādi, vai nepietiekami, un Trents pateiktu, ja viņas nevarētu. Es arī tā īpaši neko gudru nekad nepasaku. Man ir space. Ja smadzenes nat sufficient, es modificējos;
2. Mans sexy style. Mūziķe, reālā bandā. Fizikāli acis liela izmēra. Par pārējo neonanēsim cibā;
3. Nirvana. Es vnk nepazīstu "alternatīvās" meiteņu bandas. B et meitenes par jums visiem sumpurņiem ir pārākas. Gnidrim tikai atliek pavilkt savu žīdu aizkaru, ka katapultēts laimīgi noelsīsies, atkrītot uz klona. Es to saku, ka ne jau Gnidrim izdarīšu kādu masāžu, bet vnk lai izmet savus mājdzīvniekus arēnā.
Bet es to nedaru, jo Gnidris reāli cieš. Es redzu. Nekādas vēlmes tā darīt. Gaņjau viņam arī ir harpūnas. Par ko mēs aizrunājāmies?
========================================
Šajā pusstundas starpā, es kliedzu balss saitēm, nospriegotām, uz mammu. Lodžija vaļā, cik korpusus, diez varēja dzirdēt.
"Jā, mammu, tev ko vajag?"
Ir mana brīvā telpa, par viņas apmaksāto mitekli, bet ne tas. Man ir mans vienīgais laiks, būt savās mājās. Vienmēr, kad mammai vajag. Atskriešu.
"es tā kā rakstu [cibā]".
Kaijas panika, vajagot tagad.
"jā, tagad"
"ko vajag?"
"atnes man ** eiro", ko esmu viņai jau sagatavojis iedot pa dienu, un informējis, jo atnācis vēlu, kad viņa jau gulēja.
"puspiecos no rīta?"
Mana telpa, mans laiks, mans iespējamais "domas lidojums". Vnk kick. Mammas invaliditāte uz laikiem diennaktī, izrubī viņai empātiju. Insults fakin ir kā heroīniķis – nospert draugam, to kas uz galda. Es nenosodu, but I still feel too, her illness sometimes doesn't.
Ar speed joprojām, es uzsprāgu. Man jau pa dienu bija piekususi balss, un runāju sexy, pilsētā, ne gluži Leonard Cohen. Tāpēc kaimiņu tālākie kvartāli tika pasargāti. Bļāvu no rīkles. Finālā "bez tevis apmaksātās vietas, es būtu bomzis, bet ši ir mana vieta, laikā, kur es varu rakstīt [cibu, vai jebko darīt]. Tev ir visa diena, kad atnākšu, kad vajadzēs. you bitch motherfucker, tu vispar saproti, ka man nav māju. Es bez tevis esmu bomzis, es vienkārši mukšu uz spāniju vai nīderlandi, bet ja man parādīsies tam nauda, vai es mukšu? nē! šīs ir manas vienīgās mājas, kur atgriezties, un te es varu rakstīt naktī, un (arī jūtos) varu justies mierā"
"tev vajag lai es steidzmi pieceļos, un nāku nolikt tev uz galda pusspiecos tavus eiro?"
Vāks. Balss, kādu laiku būs koena. Iedomājieties, sirsnīgs, mammu mīlošs cilvēks uz amfetamīna, kurš ir nokaitināts no mīļotās [mammas] pilnīga "žīda" aukstuma?
Nestāvēja neviens akmens vietā. Pīpējot ārā, jau ar kaimiņu pārmiju vārdus. "Ļoti atvaino! Es citrreiz aizvēršu [balkona] durvis, ja tā"
"Viss labi, viss labi" Dzirējis bija really viss rajons.
Pārliku izvēli uz mammu, tāds pats žīds, kā es audzināts.
Pilnā balsī pa rajonu, jau pašā noslēgumā "Es dzīvoju uz tā, lai sāktu tagad ņemt. Man ir. Tagad 2 dienas nomodā, nahui."
Sataisu strīpas, kaut gribēju iet gulēt. Bļauju pa istabu, aizelsies "Vienu, mamu, par tevi..", nepabeidzis tekstu, skroderdienu silmačos ievilciens, lai arī rajons dzirdt. Jo ja teātris, no kā sen neviens vairs neguļ, tad lai rekvizīti, ja nav redzami, lai ir dzirdami. "Otru par sevi". Atkritiens krēslā bija izteiksmīgāks par ievilcienu.
Pīpējam ar kūmu lodžijā, drīz pēc tam, un bija arī minētā atvainošanās. Viņš tuvu smaidīja. Katram ir problēmas ar mammām. Esmu dzirdējis, kā viņš izmisis savu nosauc par kuci. Kam tik nav. Vārdus te noteikti nē.
Kosmosa meitenes vispār ir tādas, kopējas vienā virzienā. Ko saņem pretī, nezinu. Nez, cik viņām ir interesanti dot. Man gribās domāt, ka manī ir vairāk femīnā, kā vispārēji, jo es arī reizēm spēju citiem iekopēt, un prieks tajā ir, ka viņiem ir ko atrast kopēt, bet meitenēm tāda ego tripa nevajadzētu būt.
KJa tev mājās ir elektrospuldzes, taču neatnāc katrreiz mājās, un nepriecājies, klikšķinot slēdzi.
Warpaint =
1. Ļoti maigas, ārēji mazdepresīvas, ļoti iegruzītas domās, sajūtās, jo viņām ir ko, tikai domā citādi, vai nepietiekami, un Trents pateiktu, ja viņas nevarētu. Es arī tā īpaši neko gudru nekad nepasaku. Man ir space. Ja smadzenes nat sufficient, es modificējos;
2. Mans sexy style. Mūziķe, reālā bandā. Fizikāli acis liela izmēra. Par pārējo neonanēsim cibā;
3. Nirvana. Es vnk nepazīstu "alternatīvās" meiteņu bandas. B et meitenes par jums visiem sumpurņiem ir pārākas. Gnidrim tikai atliek pavilkt savu žīdu aizkaru, ka katapultēts laimīgi noelsīsies, atkrītot uz klona. Es to saku, ka ne jau Gnidrim izdarīšu kādu masāžu, bet vnk lai izmet savus mājdzīvniekus arēnā.
Bet es to nedaru, jo Gnidris reāli cieš. Es redzu. Nekādas vēlmes tā darīt. Gaņjau viņam arī ir harpūnas. Par ko mēs aizrunājāmies?
========================================
Šajā pusstundas starpā, es kliedzu balss saitēm, nospriegotām, uz mammu. Lodžija vaļā, cik korpusus, diez varēja dzirdēt.
"Jā, mammu, tev ko vajag?"
Ir mana brīvā telpa, par viņas apmaksāto mitekli, bet ne tas. Man ir mans vienīgais laiks, būt savās mājās. Vienmēr, kad mammai vajag. Atskriešu.
"es tā kā rakstu [cibā]".
Kaijas panika, vajagot tagad.
"jā, tagad"
"ko vajag?"
"atnes man ** eiro", ko esmu viņai jau sagatavojis iedot pa dienu, un informējis, jo atnācis vēlu, kad viņa jau gulēja.
"puspiecos no rīta?"
Mana telpa, mans laiks, mans iespējamais "domas lidojums". Vnk kick. Mammas invaliditāte uz laikiem diennaktī, izrubī viņai empātiju. Insults fakin ir kā heroīniķis – nospert draugam, to kas uz galda. Es nenosodu, but I still feel too, her illness sometimes doesn't.
Ar speed joprojām, es uzsprāgu. Man jau pa dienu bija piekususi balss, un runāju sexy, pilsētā, ne gluži Leonard Cohen. Tāpēc kaimiņu tālākie kvartāli tika pasargāti. Bļāvu no rīkles. Finālā "bez tevis apmaksātās vietas, es būtu bomzis, bet ši ir mana vieta, laikā, kur es varu rakstīt [cibu, vai jebko darīt]. Tev ir visa diena, kad atnākšu, kad vajadzēs. you bitch motherfucker, tu vispar saproti, ka man nav māju. Es bez tevis esmu bomzis, es vienkārši mukšu uz spāniju vai nīderlandi, bet ja man parādīsies tam nauda, vai es mukšu? nē! šīs ir manas vienīgās mājas, kur atgriezties, un te es varu rakstīt naktī, un (arī jūtos) varu justies mierā"
"tev vajag lai es steidzmi pieceļos, un nāku nolikt tev uz galda pusspiecos tavus eiro?"
Vāks. Balss, kādu laiku būs koena. Iedomājieties, sirsnīgs, mammu mīlošs cilvēks uz amfetamīna, kurš ir nokaitināts no mīļotās [mammas] pilnīga "žīda" aukstuma?
Nestāvēja neviens akmens vietā. Pīpējot ārā, jau ar kaimiņu pārmiju vārdus. "Ļoti atvaino! Es citrreiz aizvēršu [balkona] durvis, ja tā"
"Viss labi, viss labi" Dzirējis bija really viss rajons.
Pārliku izvēli uz mammu, tāds pats žīds, kā es audzināts.
Pilnā balsī pa rajonu, jau pašā noslēgumā "Es dzīvoju uz tā, lai sāktu tagad ņemt. Man ir. Tagad 2 dienas nomodā, nahui."
Sataisu strīpas, kaut gribēju iet gulēt. Bļauju pa istabu, aizelsies "Vienu, mamu, par tevi..", nepabeidzis tekstu, skroderdienu silmačos ievilciens, lai arī rajons dzirdt. Jo ja teātris, no kā sen neviens vairs neguļ, tad lai rekvizīti, ja nav redzami, lai ir dzirdami. "Otru par sevi". Atkritiens krēslā bija izteiksmīgāks par ievilcienu.
Pīpējam ar kūmu lodžijā, drīz pēc tam, un bija arī minētā atvainošanās. Viņš tuvu smaidīja. Katram ir problēmas ar mammām. Esmu dzirdējis, kā viņš izmisis savu nosauc par kuci. Kam tik nav. Vārdus te noteikti nē.