zintish - Barselona: par maz

īss (un sauss) pārskats par lieldienu brīvdienām

pirmkārt, liels prieks, ka beidzot saņēmos un atkal aizbraucu uz vienu no savām mīļākajām pilsētām ever. pie tam arī ar Spoku.

pirmais feils bija tajā, ka pirms brauciena gāju uz darbu pussaaukstējusies tā vietā, lai apārstētos mājās. finālā pilsētu pilnībā neizbaudīju, jo saslimu pa īstam.
arī, braukt turp uz lieldienu brīvdienām tomēr nebija gauži prātīgi. reizēm radās neērtības jo dažas vietas bija vnk ciet.
un, nākamreiz jābrauc vēlāk pavasarī, tuvāk vasarai, vai arī agrā rudenī. kad var ballēt uz terases un iemērkties jūrā.

bijām uz Sagrada Familia (iesaku, ar visu torni), visām populārākajām ramblām (izņemot poblenou), absinta bāru, gaudi mājām (no ārpuses gan), kapiņiem, vecpilsētu, zoo, vnk staigājām pa pilsētu, daži no kompānijas iekāpa arī akvārijā un pilsētas apskates autobusā.

gaismas strūklaku nokavējām (ēdām ne pārāk labu un atteicīgi pārcenotu paelju rajonā, kad pienācām pie strūklakas, tā kā reiz izslēdzās).
uzkāpām MtJuic līdz cietoksnim, bet tas arī izrādijās ciet.

nebijām tibidabo, montserat, gaudi parkā. netradām nevienu vaļēju mazbodīti ar olīvām un hamonu, nepasēdējām grācijas (kur pārsvarā dzīvojām) foršajās kafejnīcās, neaizgājām uz fancy restorānu, kur dod haizivis. neuzēdām visas populārākās tapas, lai arī ļoti centāmies (sevišķi man pietrūka sēpija), paelju dabūjām tikai 1x un vidēji sūdīgu (vajadzēja iet uz La Fondu) un dzērām krietni par maz vīna (jo bronhīts).

man personīgi pietrūka bezrūpības, ar ko parasti asociējas Barselona. iespējams, tas ir tādēl, ka salīdzinoši īsā laikā bija paredzēts apskatīt visai daudz.

secinājums:
kaut kad tomēr jābrauc atkal, ar vairāk brīva laika un enerģijas, kaut kad, kad ir siltāks.
un, kad man būs kaudzīte liekas naudas, braukšu sapirkties visu to fancy stafu vecpilsētas sīkveikaliņos.