zintish - forša tā pilsēta tomēr

Kad mēs braucām šurp, pirms gandrīz 3 mēnešiem, lidmašīnas reklāmžurnālā kā reiz bija raksts par Barselonu. Cik te viss foršs un kā visi grib pārvākties šeit uz dzīvi.
Mēs paņirdzām par tēmu, ka nez kas gan te tāds varētu būt, kā ar medu apsmērēts.

...
Šodien gāju pa ielu, elpoju jūras gaisu, ķēru sauli un domāju, cik gan tomēr sasodīti forši te ir.
Un man kļuva mazliet žēl, ka nevaru palikt ilgāk.

Lai arī no sākuma mani tracināja vietējo lēnīgums un pofigisms (sevišķi, ja tu gribi nopirkt, piemēram, internetu), tagad es uz visu šo viņu attieksmi pret dzīvi raugos savādāk.
Cilvēki šeit māk nesteigties un baudīt, viņi ir daudz mierīgāki un pieklājīgāki, nekā mūsu platuma grādos.
Ar visu vietējo krīzi, svētdienu vakaros ģimenes dodas kopējās vakariņās ārpus mājām, pasākumam ievelkoties pāri pusnaktij. Uz katras ielas ir vairāki mazi barčiki (vismaz pa vienam uz kvartālu), ar āra galdiņiem ielas malā. Pa dienu tiek dzerta kafija, vakaros alus, nesteidzīgi socializējoties. Un šādi krodziņi-kafejnīcas ir arī rajonos, ne tikai pilsētas centrā.

Jūra ir burvīga, ja vien nedodas peldēties pašā pilsētas centrā (ko arī ir iespējams darīt). Saule ir burvīga (un to pavisam traki karsto dienas daļu var pavadīt arī iekštelpās). Kalnu virsotnes pilsētas fonā arī ir burvīgas (nu bet jāieliek taču vēl vienas iekavas!).

Un protams, te ir burvīga pārtika, visos tās izpildījumos.

Viss dzīves ritms šeit ir citādāks.

Reizēm āra kafejnīcā var dabūt arī dzīvās mūzikas koncertu.