kad draudzības beidzas
Reizēm draudzībām pienāk gals. Kā upes tās izirst strautos, tad tērcītēs, un tad izsust pavisam.
Jūs turpinat kopā iedzert, bet tevi vairs neaicina doties uz jūru vai pastaigāties.
Jūsu sarunas kļūst strupākas.
Tu jūties tā, it kā stāstot par saviem labajiem jaunumiem lielītos vai uzbāztos. Tu jūties nedaudz nodots.

Ko dod tas, ka draugi dzērumā saka tev, ka viņi tevi ļoti mīl, bet ikdienā viņi nav klātesoši? Varbūt jums vairs nav, par ko runāt. Varbūt jums vairs divatā nav ērti.
Varbūt ir jāļauj tam iet savu ceļu. Varbūt nevajag pieķerties.

Ja nespītēsies par daudz, tas atmirs kā aizlūzis koka zars, kam jau sen vairs nepieplūst ūdens.