Jā, palīdzība jāmeklē, vismaz pie ģimenes ārsta vai bibliotēkā, tomēr, 24/7 liekot visa centrā sevi un dzīvojot ar apziņu, ka ir vajadzīga citu palīdzība, cilvēks, manuprāt, saknē pieņem, ka ir bezpalīdzīgs. Viņš spēj uzskaitīt visus simptomus, neaizmirstot nevienu, un apzinās aizvien jaunus un jaunus traucējumus. Bet, izmainot uzvedību (piemēram, nesavtīgi kaut pāris stundas dienā praktiski strādājot cita labā), var notikt izmaiņas attieksmē pret sevi.