kartejais melnraxts
no viena kausa otrā pārleju slāpes
tagad pietiks mums visiem

ar badīgām acīm pieķerts
bet nesodīts kauciens

tavs sols ir iesēdēts silts

kad nepietiek dūšas
ir jāielej
vēl

es piemiedzu acis tagad
ir vienkārši jāmin
soli pa solim
līdz ausmas pusei

kad izbeidzas viss
ko var redzēt
saspļauj saujās
un velc

dzeltenu kamolu baltā
palagi zili palagi pelēki
palagi melni palagi balti

man nepietiek vārdu
ko domāt
un tāpēc es lieku
tev minēt

saki
kā tevi sauc
tie kuri
viņā pusē

nakts vidū iedegta gaisma
kā mirāža klusa kas pazūd
kad aizveras acis

kad nepietiek dūšas klusēt
ir jāielej
vēl mazdrusciņ