mūžīga izplešanās; mūžīga tuvošanās
logos dziest gaismas
uz mirkli viss sastingst
tu zini
ka kāds dodas miegā
ka kāds kādam pietuvojas
ka kāds attopas palicis viens

tas par ko nevar runāt
turpina pulsēt un augt
arvien tālāk un tālāk
viens no otra
telpa un laiks
klusums un balss

tumsa ir rijīga
tā pielavās no mugurpuses
un aizklāj tavas acis
kā draugs kā mīļotais kā ienaidnieks
kā tas ko nevar atgrūst
kā tas ko nevar iegūt
ne līdz galam

logos dziest gaismas
cilvēki elpo no mutes mutē
atdodot to par ko nevar runāt
atdodot to par ko nevar klusēt

par tavu balsi es atdotu visu
ko neesmu vēl paspējis pateikt