kāda smaga un kaistoša čūla mezglā sasietas iekšas saspiež
un neatlaižas par spīti tam
ka tu viņu glaudi un aplej ar ūdeni sāļu
un lolo kā azotē odzi

kāds aizvainots uztūcis audzējs

kāds nejauši norīts un aizdedzies viltus dzintars

kāds ļauns gars bez miesas zem ādas

kāda svilstoša sūrstoša nesamanība

kad izdils kā sausas siekstas tavas kājas
kad kritīs tava mute tavas acis tavas ausis
nemaz nebūs jāpieliecas
lai satvertu galvu rokās

jo smagums kas nes sevī debesis
tevi pie zemes
būs nospiedis pats