tā runāja cilvēki
- emīlā mamma stāstīja, ka viņa audzinātāja esot uz viņu nāvīgi apvainojusies, jo viņš neaizgāja studēt uz aktieriem. viņš esot bijis ļoti labs aktieris.
- nu, tam es varu noticēt. bet padomā, kāds viņš varētu būt aktieris pēc tam, kad būs ieguvis filozofa izglītību!
- jā...
- agrāk taču aktieri skaitījās kā daļa inteliģences...kā dzejnieki un filozofi...tagad es palasu intervijas ar viņiem žurnālā, un viņi liekas tik stulbi.
- jā, viņiem laikam trūkst satura, ir tikai tēlotājmāksla
- es zinu divus cilvēkus, kuri iet aktierskolā. vienam no viņiem ir pārāk liela pašapziņa. viņš vēl neko nav paveicis - un sauc sevi par aktieri. Narkevičs arī kaut kad stāstīja, par filozofiem runājot, ka tu nevari sevi saukt par filozofu, kamēr tikai studē filozofiju. tu vari saukt sevi par filozofu, kad nomirsti...jo tad tev apstājas visa domāšana...vai kaut kā tā. Vai arī tad, ja tevi par tādu atzīst. Zandere sevi var saukt par dzejnieci, jo viņa kā tāda ir atzīta.
- jā, tur nepieciešama tā iecelšana. mani vienmēr mazliet šķebina, kad sevi sauc par dzejniekiem cilvēki, kas tikko ir sākuši rakstīt. es nevaru iedomāties, ka es jebkad sevi nosauktu šajā vārdā.
- nu lūk...bet otra meitene....viņa nopirka visu vidusskolu
- visu vidusskolu?
- jā, visas ieskaites, kontroldarbus...
- ā, man šķita, ka vidusskolas ēku
- nu, gan jau to arī viņa būtu varējusi atļauties. viņas ģimenei ir daudz naudas. vispār viņai bija diezgan traka dzīve - viņas vecāki bija šķīrušies, bet mamma kopā ar sugardaddy. Viņa bija viņa mīļākā - reizēm viņš atbrauca ciemos pie viņas uz jūrmalu, un tad viņi šņauca kokaīnu. jā. viņas mammas istabā bija striptīza stienis.
- labs
- jā, bet nu, tā meitene ir ļoti smuka, nu, simpātiska. es nezinu, kā viņa tēlo, bet domāju, ka uz viņu vienkārši ir patīkami skatīties.