kolekcijas.
Trešdiena. Mūsu kabinetā ienāk Priekšnieks, rokā turēdams jauno bērnu grāmatu par surikātiem.
"Nu, ko tu vari pateikt Surikātu ekspertam?" viņš man vaicā. Es uz viņu paskatos ar jautājuma zīmi. "Nāc līdzi!" viņš pamāj ar plaukstu. Es pieceļos no galda un sekoju. Mēs izejam cauri konferenču zālei un ieejam kabinetā, kur sēž arī Priekšniece. "Skaties!" viņš norāda uz skapi aiz sava galda. Es skatos.
Viss skapis ir noklāts surikātu figūriņās.
"Tās mīkstās mantiņas - tās mēs atrodam lietotu preču veikalos. Un šī vīna pudele - " viņš saka, norādīdams uz vīna pudeli ar nosaukumu "Meerkat", "ar šo viss sākās. Viņa ir no 2006 gada. Man cilvēki vaicāja, kāpēc X krāj kaķus, bet es neko nekolekcionēju. Tu taču zini par X kaķiem?" viņš, piepeši uztraucies, vaicā, jo manā sejā laikam atkal parādījusies jautājuma zīme. "!!!"
Nu vadību savās rokās pārņem Priekšniece. Viņa pieceļas no galda, un saka "Nāc līdzi!". Un pamāj ar plaukstu. Es sekoju. Mēs izejam laukā no kabineta un dodamies atpakaļ uz konferenču zāli. Viņa ieslēdz sienas gaismu, un tā izgaismo lielus, garus stikla skapjus, kuri stiepjas gar vienu no telpas sienām, un kurus man kaut kā bija izdevies nepamanīt par spīti tam, ka dodos tiem garām katru reizi, kad vēlos uztaisīt kafiju - tātad, vismaz trīs reizes dienā.
"Es cenšos te uzturēt kārtību, bet viņu ir daudz - un laika jau nav" viņa saka, "Re - šie ir no Ķīnas. Bet šie - " viņa norāda uz baltiem porcelāna kaķiem kurus rotā zili raksti, "šie, protams, ir no Holandes."
Kaķu figūriņas viņa krāj jau 40 gadu. Viņu ir neskaitāmi daudz - no stikla, no koka, no māla. No Indijas, no Vācijas, tepat - no Latvijas. Šķīvji, figūriņas, ir arī plaukts "praktiskiem kaķiem" - smalki izstrādāti kaķi ar adatu spilventiņu mugurā, mazi galda piederumi (laikam) kuriem tureklītis ir rūpīgi, no kāda cieta materiāla izgrebts kaķis. Arī pie sienas ir kaķi - divi Cara laika izšuvumi ar kaķiem, no kuriem viens spēlē - varbūt balalaiku. Nezinu. Es stāvu un brīnos.
Domāju par to, vai darbavietā mītošais kaķis Leons arī ir daļa no kolekcijas, vai ne.
Kad pēc darba aizbraucu uz Pašpārvaldi, un stāstu par kaķiem, neviens man netic. Nu, tic, bet nevienam tas nešķiet pa īstam. Arī man ne.