vientuliiba man vienmeer velkas pakalj kaa gara, gara zivs aste. vientuliiba kaa baismas - ljoti kirkegoriskas baismas - saapiigas un bezgaliigas skumjas - kuras var atvairiit tikai skrienot un esot kopaa ar skreejienu tik ljoti ka izshkjiisti un sakusti ar to kaa vasks kopaa. bet laix ir laix un tas turpina teceet. un pakalj man vienmeer dzenas liela skumja baisma zivs. taapeec es skrienu. jo neparedzamaaks celjsh, jo gruutaak vinjai tevi nokjert. prieks paliidz; muziceet ar draugiem; celjsh; spontaans prieks; sirsniiba un siltums paliidz. tas nav gljeevi - negribeet ljaut sevi apriit. es esmu peldeetaajs. es negribu sliikt. bet agrak vai veelaak taas priekshaa buus jaanokriit.