Jā, jā, jā! Paldies, tas ir noderīgi to redzēt no malas. Tieši to sajūtu jau es arī no savas bērnības atceros. Ok, ir vēl viena lieta - ja ir vecākiem laba diena, ir labi gulēts un nav daudz prātu un sirdi nomācošu problēmu, tad tādu sarunāšanu var noorganizēt. Bet - ja ir kāda liela, smaga sāpe vai stress vai kāda dziļa, uzmācīga doma, kam neļauj izritināties, un pie tam nav respekta raksturā, respekta un pieklājības pret citu pašbūtību (kas vispār it tā kā kultūrrīks), kas pārmāktu aizkaitinājumu, tad var arī uzriet.. Un nu, pēc tam justies vēl sūdīgāk.