kad man bija sespadsmit es rakstiju par mieru nevis tukshumu kaa tagad
25.marts
Stirniņ, pelēku palu pilni
Ir rugāji pērnajai pļavai
Un mednieks no tevis vairās
Ar bisi šauj troksni logos
Ir pielijis pilns mans pagalms
Ar ēnās dziestošu rietu
Gaidu tevi
-----------Tu tramīgi nāc
Man no plaukstas lakt siltu pienu
Stirniņ, troksnis ir promejošs solis
Klusums aizaudzē skaļākos robus
Tur no perona tālākā sola
Pamāj vakars
Plecos tam miers