man prost liekas ka es esmu aizmirsusi kā domāt tekstā. un nav jau tā, ka es tik bezgalilgi nebūtu rakstījusi, bet tad es atceros, kā pusaudža gados, piemēram, man VAJADZĒJA rakstīt, man nekad netrūka, ko, manas smadzenes bez atpūtas mirkļa pumpēja no sevis laukā biezu suslu ar zemapziņu
varbūt es pārāk maz lasu
es nezinu ko man darīt
es nedaru neko