tur tu atkal esi kā pa kluso
mana zivs mana silto ūdeņu zivs
un tu saki ņem manu roku manu kāju došu arī
nieres vai acis un es pamostos
it kā pa īstam bet tur tu peldi manā
izlietnē zivs boli acis ūdens silts
manā sejā tava aste noguldz ūdens es tevi dzeršu
un es tevi zilu slīcināšu podā
bet tu slīdi caur maniem pirkstiem un uzmet burbuli
es nevaru tevi aizskalot

//

atpakaļ zem saulespuķes čaulas tur kur smiltis birst
silts tukšums paliek kāds dzimst
pa lineāru zemes joslu pirksts velk vagas
pielīst dubļiem pilns aiz apkakles bet nav pretīgi nemaz
ir mīksti tur mūs atstāj nabagus un netīrus bet šķīstus

//

laix ir šķidrauts - viegls, caurspīdīgs audums;plīvurs. sēru šķidraus, līgavas šķidrauts, miglas šķidrauts, želeja. laiks ir želeja. ciets, šķidrs, gāzveida un želeja. laiks ir ūdens principā attiec. arī agregātstāvokļu skaits - 4 - statisks, plūstošs, gaistošs, visaptverošs.

//

es dzīvoju pie upes un no upes otra krasta mani vēro melnais caurums
es upē zvejoju vēžus un ūdenszāles pirms straumēs aizrauj tās prom melnais caurums
tu nemaz nerunā bet izliecies par cilvēku dažkārt kad ir pavisam tumšs
mēs izlienam pa sētas durvīm un ilgi neelpojam lai galvā sakrātu asinis
un troksnis nomāktu visas bezjēdzīgās skaņas ko izdod mutes kad tās smaida un zvejo zivis slidenas un siltas
tu uzvelc savus matus kā putnubiedēklis
ir lietas kuras nevajag pateikt
tava seja izplūst kā māls miglā rasā valgā dūksnājā
paliek melns caurums melns caurums
ir lietas kuras nevajag pateikt
kaut ko saka tava mute kaut ko zvejo mana mute
mēs dzīvojam pie upes un upe pulsē
melnu tūkstošu dzīslu pilnu piepampušu ar sūrsnu
mēs nemaz nerunājam bet izliekamies par cilvēkiem
dažkārt kad ir pavisam tumšs
un izlien no sētām bez skaņas mutes ciet
lai neizlaistu ne skaņas pirms straumēs
aizrauj tos prom melnais caurums