veci dienasgrāmatas pieraxi
''vakar naktī mēs attaisījām žalūzijas un atvērām logu jelgavas dzīvoklītī un sēdējām uz pirmā stāva palodzes un smēķējām cigaretes un pretī mums skatījās akla māja no tumšsarkaniem ķieģeļiem
laikam. mēs bijām pirms gulētiešanas dzēruši kafiju ar šokolādes saldējumu, tāpēc mums ilgi nenāca miegs un mēs klausījāmies radio 2, kur visu laiku skanēja visādas divtūkstošo dziesmas. barbiņos mēs arī klausījāmies, nu, radio. Sēdējām pie galda, pārvilkta ar vaskadrānu, tinām tabakas lapas no saldejuma kastes cigaretēs, taisījām koka tamboradatas un dzerām ļoti ūdeņainu tēju. No rīta abi puiši pazuda kaut kur mežā un mēs jau domājām, ka nāksies palikt uz mūžu Barbiņos un gaidīt viņus pārnākam. Es traki drīz attīstīšu vai vismaz izprintēšu bildes lai varu katrai kārtīgi apraksta pierakstīti. ''

''uztupjās uz akmens mūrīša, iesprauž cigareti mutes labajā kaktiņā un saka
- es esmu pūce

- he hē!''