Un ļoti pareizi, uzkrist ar savu emocionālo stāstījumu un sagaidīt, ka tas otrs darīs savu emocionālo darbu, klausoties un atbalstot, tas nav košeri. Es arī to tagad zinu. Un zinu, ka varu pateikt tam otram: "atvaino, es tagad neesmu tādā stāvoklī, lai Tevi klausītos, varbūt vēlāk." Reizēm varu arī pateikt, kad, piemēram, pēc vakariņām, vai kad būšu izgulējusies. Ja vispār. Ir jau arī tādi, kuros man arī negribas klausīties :)