un cita diena
Šodien mēs satikāmies vērmanes dārzā, turpat, pie Pakistānas kebaba, pie tā, kas aiz universitātes, es ilgi viņu meklēju un tad atradu tevi krustojuma stūrī, bet tu uzreiz mani nepamanīji.
Mēs apsēdāmies uz soliņa vērmanes dārzā netālu no diviem kokiem zem kuriem es agrāk mēdzu lasīt grāmatas, kad vēl dzīvoju Blaumaņa ielā, un tu spriedi par to, ka cilvēki nedrīkst smēķēt parkos, bet tas taču ir tas, ko cilvēki visvairāk mēdz darīt parkos, un attapies sapinies mainīgajos, tad uztini cigareti, un atsāki runāt vien pēctam, kad biji nokratījis pirmos pelnus.
Tu pakasīji man aiz auss un stāstīji par ievadlekciju un puisi datoriķu izbraucienā kurš klausās normiju mūziku un death grips, un mēs ilgi nevarējām izlemt, kur doties, jo pulkstens bija vien divi un saule spīdēja acīs un es nupat mājās biju izdzērusi krūzi melnās tējas un nespēju nosēdēt mierā. Mēs nolēmām iet uz Andrejsalu, tu teici, ka tur ir galerija un galerijā, varbūt, ir izstāde.
Pa ceļam tev ienāca prātā, ka varbūt pie frančiem mēs satiksim kādu pazīstamu seju, un mēs satikām Aneti un satikām Annu bet nepārmijām ar viņām vārdus jo viņas šķita tik iegrimušas savā sarunā, tad mēs izgājām cauri autostāvvietai un desmitklasnieki mums palūdza papīrīšus kad manīja, ka tinam cigaretes, un mēs apsvērām ideju viņiem palūgt nedaudz viņu tinamās substances bet palaidām to garām, tad satikām tavus draugus , kuriem nupat uz beigām ritēja starpbrīdis un viņi bija atnākuši šeit uzsmēķēt un aiziet pēc alus.
Aizvien spīdēja saule kad mēs gājām cauri mazām un ļoti šaurām ieliņām un mēs apsēdāmies uz apmalītes eksporta ielas malā un man bija karsti tu saņēmi manu roku, tu biji noguris un gribēji atpūsties un mēs skatījāmies kā pie mājas stiklotām sienām paceļas pacēlājs, es tev vaicāju, ko tu darītu, ja tev tāds būtu, tu teici, ka droši vien paceltos augšā un uzpīpētu, tad noskumi, jo vajadzētu arī kādu, kam tevi uzcelt augšā.
Visas galerijas bija tālu vai citā rīgas pusē un tajā, kas nebija ciet, uz doto brīdi nebija vnevienas ekspozīcijas, tāpēc mēs gājām uz Andrejostu, pāri sliedēm un garām apzīmētai sienai, mēs iegājām alkohola autletā, tu nopirki pudeli medalus un paciņu sausiņu (jo viņi bija lēti un es visu dienu neko nebiju ēdusi)
Tu apsvēri ideju nopirkt kafiju andrejsalas kafejnīcā, bet tad ieraudzīji, ka vistu tur tirgo pa divdesmit eiro un pārdomāji un ievedi mani dziļi, dziļi Andrejostā, cauri uzplēstiem žogiem un aizaugušām upmalām (tur gāja viens vecs vīrs brūnā jakā un es spriedu, ka ja šis būtu deviņdesmito gadu romāns, viņš droši vien kļūtu par mūsu draugu, par labu draugu, jo tu nekad nejauši andrejsalā nesatiec vīriešus brūnās jakās lai paietu viņiem garām un nekad nesatiktu) garām lielām augstceltnēm ar novērošanas aizliegumu un armijas zīmēm, pa nobrukušu akmeņu kritalu līdz lēzenam nolaidumam kas ieslīdēja Daugavā.
Mēs apsēdāmies turpat un mums garām pagāja pīle, slīdēja kājas pīlei uz mitrā cementa un tu pameti viņai sausiņu, sausiņi bija ļoti eļļaini, es viņus attaisīju vēl pie peintbola laukuma un turēju mūsu abu rokās bet tad tu aizgāji, laikam, pačurāt un es viņu ieliku kabatā
mēs dzērām alu (alus bija garšīgs) un smēķējām (tavu tabaku) un es novilku kerzas un tu to sākumā nemaz nepamanīji un mēs klausījāmies coju (mazliet) un to otru grupu kurai es neatceros nosaukumu, un mums garām pabrauca prāmis Isabella un mēs skūpstījāmies (es daudz ķiķināju tad saņēmu tavu seju plaukstās un saņurcīju tavus vaigus un tu teici ka gribētu mani saņurcīt vienā mazā bumbiņā un tad nolaizīji manu aci un tad mēs dziedājām es vilku noti un tu kaut ko dziedāji par zaķiem zaķu salā un mums garām skrēja mazs putniņš kam bija bail no ūdens ļoti bail no ūdens) un tev bija tik skaistas skropstas un tu turēji manu roku un es turēju tavu roku un spīdēja saule un es aizvēru acis un varēja dzirdēt kā otrā krastā būkšķ kastes kad tās ieliek kuģos un es teicu, šī būtu jauka vieta no kuras vērot pasaules galu un atombumbu viļņi mūs piesistu pie šīs pašas sienas un mēs nomirtu ļoti ātri)
tad mēs gājām atpakaļ, mēs gājām uz chomski dzert tēju un es negribēju braukt ar tramvaju jo man ir bail no kontroles , tāpēc mēs gājām kājām cauri parkam un klusajam centram un es satiku mātes brālēnu un chomski es tev atnesu vīnogas bet tev negaršoja kauliņi, taču tas nekas, ak un andrejsalā tu teici, ka redzēji mirušu vīrieti vismaz tev likās, ka viņš varētu būt miris jo bija atsutēts pret sienu un nekustējās
mēs aizgājām pie manis jo mamma bija man iedevusi maisu ar produktiem un es uzcepu tosterī siermaizītes ar sarīvētu sieru un mēs dzērām tēju manā istabā (tu dzēri) un man tevis ļoti pietrūks tu teici un es sabužināju tavu galvu jo tev ir tik jauka galva un man bija aukstas rokas un es ieliku tev somā piparmētras un noskūpstīju pie mormoņu baznīcas un aizgāju pie anneles kurai šodien ir dzimšanas diena un mēs uzsitām svētkus un ēdām makaronus un klausījāmies mūziku, tad pavadījām viņas jauno kursabiedreni līdz centram, satikām artūru, nekas nenotika bet bija labi, es atnācu mājās
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: