Pilsēta ir tukša tā traucas man garām
kā skaļi graboša klaberkaste
un tad
un tad
saceļas viesulī
kas aiznes ne tikai gružus un pelnus
bet arī vientulību
iztek no renstelēm silts piens
es esmu (te) barots
es esmu (te) dzimis
no asfalta izmītas manas pēdas
un domas arī kā ielas
kas apcērtas stūros
kā taisnleņķa čūskas
norij savu asti un smok