ir tikai aicinājums
savāda vilkme, kas pārņem
bet ne līdz galam
un man šķiet, ka kāds ausmā uz troleibusu vadiem
karina žāvēties izmazgātas bezdelīgas

kuš! apēd manu pirkstu
kam tad tu kliegsi kad visi būs kurlie un mēmie
kam tu kliegsi, galvu iebāzis smiltīs?

ieži redzi neaug viss no magmas un dzīlēm
bet gan no taviem pludmales smiltīs apraktajiem sekretiem
tu pasaki man manu
es atradīšu tavējo