atceros pirmo reizi kad sasitos
tas bija tukumā, paģīti aiz mego
aiz rotaļu laukuma stiepļu būrī
lielie puikas mētā bumbas un runā par dūdām
es negribēju maldīties un metu apkārtceļu
bet te zem manis parādijas dziļa dziļa bedre
un kad es saku "te zem manis paradijas" tad es saku
BAM es nonesos uz sejas un sasitu tad savu celi
sarkanu pavisam sarkanu
es seēdēju tur ilgi zemē skatījos uz celi
sarkanu
mazas lietus lāsītes - bet sarkanas - bez mākoņiem
man līst pār kāju - līst no ceļa
mans celis ir kā vulkāns vai kā parasts kalns
no kura sākas strauti sadalās un lokās kopā
apkārt potītēm tik sarkans sarkans strauts
no kurienes viņš nāk
es pagaršoju - sāļš
es iedodu pagaršot draugam - sāļš, viņš saka
bet mazliet garšo pēc kečupa
vai ievārījuma
mamma iznāk uz balkona trrešajā stāvā nevar mani saskatīt
viņa sauc manu vārdu
atkal un atkal
un es attopos ka es nezinu
ko pieaugušie domā par sarkanu ūdeni
vai viņiem priekš tā ir kāds īpašs vārds?
es nezinu. man uznāk bailes. mes atceros reklāmas - tur cilvēki krīt
un krītot raud
filmās cilvēki krīt un raud
man vajadzētu raudāt
un es mēģinu bet nesanāk jo nesāp tā īsti nemaz
arī ne it nemaz